Sanitārais padomnieks
Ceļojumi kājām ir veselīgākais sporta veids. Soļojot pa dzimtenes lielceļu baltajām lentām, neaizmirstiet dziļo elpošanu. Dziļā elpošana stiprina sirdi, kuŗai visvairāk jāstrādā mūsu organisma uzturēšanai. Pareiza elpošana noskaidro prātu, stiprina nervus un garīgo labsajūtu. Spēcīgi elpojot, asinīs nokļūst vairāk skābekļa un tās spēcīgāk noskalo vielu maiņas indes. Par iešanas ātrumu ceļojumos kājām jau teikts iepriekš. Ejot, kad izdarām spēcīgas ķermeņa kustības, neizbēgama svīšana. Svīšana nav slimīga parādība, bet gan rēgulē mūsu ķermeņa normālo temperātūru. Sviedriem izgarojot, ķermenis atdziest un viņa temperātūra paliek normālā līmenī. Bet pārmērīga svīšana tomēr ierobežojama, it sevišķi dažu ķermeņa daļu svīšana. Pie pārmērīgas kāju svīšanas jāvalkā zeķes, kas labi uzsūc mitrumu, zeķes biežāki jāmaina, kurpēs liekams sūcpapīrs vai šķiedru starpzoles (nevis filca), jāvalkā apavi (zandāles, kas laiž gaisu cauri), biežas auksta ūdens peldes (2 gr. hipermangānais kālijs kausējumā uz 2 litriem ūdens). Dienu kājas un zeķes iepūderējamas (pūderi pasūtīt aptiekā. Rp.: Borac 15,0; Alumin 10,0; Tannin 10,0; Amyl 50,0). Ceļojumos uzmanība jāpiegriež arī saules iedarbībai. Tūristiem speciālas „saules vannas” nav vajadzīgas, tie saules enerģiju pietiekoši uzsūc sevī staigājot. Būdami ilgāku laiku ultrāviolēto staru ietekmē, tūristi pārnāk mājās jo brūni iedeguši. Nodegums tagad palicis par obligātorisku vasaras modi! Bet nav jāaizmirst, ka ultrāviolētie stari izsauc nevien ādas pigmentāciju, bet bieži arī viņas kairinājumu un pat ekzēmu (āda iekaist, sasarkst, satūkst, kļūst sāpīga, niez un kārtojas). Vieglākos iekaisuma gadījumos izlīdzas ar olīveļļu, citādi ieteicams lietāt vēsas kompreses ar etiķskābo mālūdeni (3 ēdamkarotes uz ½ l. ūdens) un cinka pastu (ierīvēt 2 reizes dienā). Vienmēr ievērot, ka no pārspīlētas dzīšanās pēc saules iedeguma var dabūt nopietnas ādas slimības; pārspīlēta apsauļošanās rada galvas sāpes, nelabu dūšu, reiboni u. tml. Kamēr āda sarkana un iekaisusi, nedrīkst mazgāties un peldēties. Runājot par peldēšanos, jāpiezīmē, ka daudzi tūristi karstās vasaras dienās meklē veldzi, izpeldoties ikvienā upē, ezerā vai strautiņā (uzmanīties: dūņas, atvari, dēles u. tml!), bet patiesībā šādas peldes gaidāmo atsvaidzinājumu nedod un ķermeņa siltumu tikai pavairo. Ja kāds tiešām grib atveldzēties no neglābjamā karstuma, tad jālietā — karsti dzērieni. Paradoksāli, bet pareizi, jo iejemtais siltums veicina svīšanu, kas rada ķermeņa virsmas atdzišanu un ķermeņa temperātūras krišanu (šo metodi pielietā arī eiropieši, kas dzīvo Indijā). Peldēšana pati par sevi ir ieteicama, tā uzlabo asins cirkulāciju, gremošanas organu darbību, harmoniski attīsta nevien ķermeni, bet arī iekšējos organus (plaušas, sirdi), bet 16 peldēšana ieteicama tikai tiem, kam pēc izpeldēšanās ķermeni pārjem patīkama siltuma sajūta.
Tūristu gaitās katrs nostaigātais kilometrs rada jaunus apstākļus, jaunus notikumus un negaidītus pārsteigumus, kādēļ gan ikvienam intelligentam tūristam noteikti būtu jāpārzina elementārie noteikumi pirmai palīdzībai nelaimes gadījumos. Palīdzies pats sev — ir ikviena tūrista „dzelzs likums”, bet palīdzēt citiem — tas jau ir cilvēka augstākais pienākums! Ko darīt piepēžos nelaimes gadījumos? Īsumā mēģināsim dot galvenos norādījumus:
Saules dūriens. Iepriekšējās pazīmes: sarkana seja, nogurums, nespēks, reibonis, karsta āda, sausa mēle, ātrs pulss. Kas darāms? Vēsumā, ēnā, ar aukstiem aplējumiem jācenšas ķermeni atdzesēt. Noguldīt ar galvu augstāk. Ūdeni. Mākslīga elpošana. Klistīra veidā kafeju, tēju, alkoholu vai vārāmo sāli (uz litru ūdens 1½ ēdamkaŗotes).
Zibens un elektrība. Mākslīga elpošana. Palīdzot cietušiem no elektrības, vispirms pašām glābējam sevi jānodrošina pret strāvu. Cietušo izolēt no strāvas, paliekot tam apakšā sausus dēļus, salmus, segas. Mitri priekšmeti bīstami. Pirms cietušo aizkārt, jāaptin sev rokas ar sausām drēbēm. Cietušo, ārpus elektrības loka, der apbērt svaigām, mitrām zemēm.
Slīkšana. Lai glābtu slīcēju, pašam jāprot labi peldēt, pretējā gadījumā slīcējam labāki pašam netuvoties, bet pasniegt kārti, virvi u. tml. Kā atdzīvināt slīkoni? Slīkonis jāsajem ap vidu un jāpārliek sev pāri ceļiem tā, lai tas saliektos līdz zemei un ūdens varētu iztecēt no plaušām, viegli sitot pa muguru, plecu starpā. Mute jāiztīra no dūņām, mēle jāizvelk, jāatsien un tālāk rīkoties kā teikts pie mākslīgās elpošanas.
Asiņošana. Vislielāko tīrību! Ievainojumu neaiztikt, tikai apkārt apmazgāt. Ļaut asinīm sarecēt. Pārsiet ar pārsienamiem līdzekļiem vai kabatas lakatiņa neaizkārto pusi (tikai ne vati). Ja asinis tumšākas un tek bez apstājas, ievainotas vēnas; pie artēriju ievainojumiem asinis tek grūdieniem. Asiņojošais loceklis jātura augstāki, stingri apsēji, kas saspiež asiņojošo vietu un aptura asinis. Ar kabatas lakatiņu, kurā ietīta atslēga, ar bikšturiem u. tml. viegli saspiest asiņojošo artēriju uz 1-2 stundām, kamēr ierodas ārsts. Ļoti karsti, slapji apsēji. Asinīm izsūcoties apsējumiem cauri, iepriekšējos apsējumus atstāt un pāri likt jaunus apsējus.
Deguna asiņošana. Galvu turēt augsti. Dziļi elpot. Atbrīvot kaklu no cieša apģērba. Degunā ievilkt etiķa ūdeni. Pārmaiņus auksti un karsti muguras aplējumi. Auksti uzklāji pakausī uz kakla.
Nesamaņa-ģībonis. (Bāla seja.) Cietušais jāapgulda ar kājām augstāki, apslacīšana ar aukstu ūdeni, roku 17 delnu un kāju apakšu berzēšana ar sukām, mākslīga elpošana. Ja paģībušam sarkana seja, sk. saules dūrienu.
Mākslīga elpošana. Atbrīvo ķermeņa augšdaļu no apģērba. Apgulda un paliek zem krustiem apģērbu vīstokļus, lai krūšu kurvis būtu pacelts visaugstāk. Mēle jāizvelk un jāpietur (jāatsien) ar kabatas lakatu. Jānometas ceļos slimnieka galvgalā, jāsajem viņa roku apakšstilbi zem elkoņiem un jāstiepj uz augšu, līdz abas rokas sastopas (krūšu kurvis izplēšas), tad rokas jālaiž lejup, roku apakšdaļu jāpieliek pie krūšu kurvja un jāpiespiež, lai gaiss iziet no plaušām. Rokas jācilā, piemērojoties normālai elpošanai, 16—20 reizes minūtē. Mākslīgā elpošana turpināma noteikti 2 stundas. Kad sāk klepot, silti rīvēt ķermeni, silti apliekamie un silti klistīri, kad atgriežas samaņa — pa kaŗotītei dot siltus dzērienus, stipra kafeja un alkohols.
Kukaiņu dzēlums. Izvilkt dzeloni. Apsmērēt ar ožamo spirtu. Dzestri apklāji. Sīpola lakstu sula.
Čūskas kodums. Pazīmes: ap koduma vietu miesa sapampst, top zila, iestājas nelaba dūša, bailes, vājums. Ārstu. Cieši jānosien loceklis augšpus koduma, brūce jāizspiež un jāiztīra (izdedzina). Jālietā daudz alkohola. Izsviedrināšanās.
Saindēšanās ar gaļu, desām, zivīm un sieru. Pazīmes: spiediens kuņģī, atraugas, vemšana, caureja, reibonis, sirds vājums. Vemšanas un caurejas līdzekļi. Klistīri. Daudz dzert. Kuņģa un pavēdera masāža.
Saindēšanās ar sēnēm. Pazīmes: vēdera graizes, reibonis, baiļu sajūta, vemšana, caureja, uzpūsts vēders, krampji. Vemšanas līdzekļi. Klistīri. Stipra kafeja. Izsaukt caureju.
Aklās zarnas asas sāpes. Mierīgi gulēt uz muguras. Lietāt tikai šķidru barību. Karsti uzklāji pārmaiņus ar vēsiem.
Caureja. Gavēšana. Rūgta tēja. Mitrs, karsts vēdera ietinums. Kumelīšu klistīri. Rabarbers. Mellenes vai kadiķu (paegļu) ogas.
Ciets vēders. Viegla barība, augļi, rabarbers.
Kuņģa sāpes. Gavēnis. Karsta piparmētru vai fenheļu tēja. Miers. Karsti uzklāji.
Karstumi. Pie 38°C jāliekas gultā. Viegla, šķidra barība. Klistīri. Augļu sulas. Auksti galvas uzklāji.
Galvas sāpes. Kārtīga izeja. Baldriāns. Karsti vai dzestri galvas uzklāji. Karsta melna kafeja ar citronu.
Varžacis. Rītos un vakaros karstas ziepūdens kājpeldes. Naktīs jāuzsien citrona šķēlīte vai ar sāli sajaukts sīpols. Radikāli varžacis iznīcina ar līdzekļiem, kas izirdina raga kārtu (pasūtīt aptiekā ziežu, Rp.: Acid. salycil 5,0, Collodii 20,0, ar kuŗu apsmērēt varžacis ikvakarus).