XV. 3 nedēļas laivā uz Gaujas! Dzērbene — Gauja — Rīga
Ja kāds vēlas lēti, veselīgi un romantiski pavadīt savu atvaļinājumu, tad silti ieteicams uzsākt gaŗāku ceļojumu pa Latvijas upēm laivā. Ūdens sports taču ir veselīgākais sporta veids, norisinās svaigākā un tīrākā gaisā un, galvenais, ceļojot laivā, mēs skaisto dzimteni ieraugam pavisam citādā izskatā. Veselīgais gaiss virs ūdens veicina veselību, laivas vadība un airēšana norūda un stiprina ķermeni ikdienas darbam, saules tveice virs ūdens ir patīkamāka, kā virs zemes, un kur nu vēl peldēšana, zveja, nav jānēsā mugursoma... Bet kad nāk vakars un kad „lielceļu tūristi” steigšus vien uzmeklē naktsguļu tveicīgajās istabās, „ūdenstūrists” uzceļ upes malā savu telti, bet ja tādas nav, apstājas pie siena šķūnīša, bābelītes, — iekurina ugunskuru (pirms aizdegt, ugunskuram apkārt izraut zāli vai izrakt gŗāvīti), uzcep desiņas, katliņā vārās zivju zupa, un zem zvaigžņotās debess, tas bezrūpīgā snaudā sagaida saules lēktu... Citās zemēs ūdenstūrisms (garāki maršruti kanu laiviņās) ir kļuvis ne mazāk populārs, kā slēpošanas sports ziemā. Ceļojumi laivās pa ūdeni nebūt nav nedrošāki, kā ceļojumi pa putekļainiem lielceļiem, kur dažviet jārūpējas pat par 51 savu drošību (Latgales guļankās). Nav jāaizmirst, ka lielais vairums ūdensnelaimju notiek vienīgi nolaidības un vieglprātības dēļ. Vai laivas ceļojumu var uzsākt peldēt nepratēji? Protams, jo parasti vairāk nelaimes gadījumu uz ūdens notiek taisni ar labiem peldēt pratējiem, jo tie nekad nedomā par uzmanību un drošības līdzekļiem, kurpretim peldēt nepratēji vienmēr pirmā vietā stāda savu drošību. Riskantākiem braucieniem (piem. pa Daugavas krācēm: Krāslava — Rīga) iespējams patapināt drošības peldvestes (informāc. pa tālr. 33222, Latvijas ekskursiju b-bā).
Pāris nedēļu ceļojums laivā (pādelītē, kanu laiviņā) pa Latvijas upēm, tūristam nozīmē romantisku un brīvu „dabas bērna” dzīvi. Latvijā ir vairāk kā 1000 ezeri un upes, kādēļ vismaz pa tādiem ūdens satiksmes ceļiem, kā Daugavu, Gauju, Lielupi un Ventu mūsu tūristu biedrību ūdenssporta sekcijām vajadzētu saviem biedriem sarīkot ik sezonas šos skaistos laivas braucienus. Ieteicamākais ekskursiju laiks pavasaŗa un rudens pusē, kad upēs vēl samērā augsts ūdens līmenis. Cik plašus pieredzējumus un piedzīvojumus sniedz tūristam laivas brauciens pa Latvijas upēm, par to, piem., gaiši liecina zemāk minētais laivas ceļojuma maršruts Nēķene — Rīga, kuŗu veicis mūsu pazīstamais rakstnieks K. Students, un kuŗam sekojuši ne mazums atdarinātāju. Minētā ceļojuma gaita bija sekoša: Rīga — stac. Dzērbene — Nēķene (Nēķenes baznīca, krogs, muiža; laivu meklēt nopirkt Lodes, Alauksta, Piebalgas ezeros; nepiemirst iegādāties rezerves aiŗus un virves, kuŗās no krasta, krācēs, saturēt laivu), kad laiva iegādāta, tā jāaizved līdz Nēķena dzirnavām; Gauja te sekla, akmeņaina, vairāk jābrien, kā jāsēž laivā (apm. 4 km) — Tauriņu ezers — Gaujas izteka — „Lipšu” mājas, (starp atvariem tači, mēģināt izbraukt caur spraugu) — „Kurvju” mājas — Gaujas krogs — Jaunpiebalgas Luksti — Vēveru dzirnavas, (laiva velkama pa krastu uz koka rullīšiem, tad 6 km stiprs kritums, Gauja sausa, laiva jāvelk vilkšus; upē asi akmeņi) — „Buliņu” mājas — Ilzēnu dzirnavas (laiva jāvelk pa krastu), kam seko plašas lukstu pļavas (velcēšana) — Jaunpiebalgas dzirnavas (laiva jāvelk lejpusē no dzirnavu kanāla pļavai pāri) — Kupuru dzirnavas (jāvelk pāri dambim); aiz dzirnavām sākas krāces — zemūdens akmeņi; „Pakalniešu” m. — Ramkas papīru fabrika (aizdambējums, laivas pārvilkšanai palūgt no fabr. pārvaldnieka zirgu), lejpus fabr. sākas krāces, kritumi un dambji; „Skuju” m. — Drīzeļu dzirnavas — Lācīša dzirnavas (caur slūžām, zems kritums) — krāces, sēkļi, gadās arī baļķi) stumjoties jāatbrīvo ceļš laivai) — „Baķu” m. un „Kupiņu” m. (pārtiku nepārdod, jāpārtiek no svaiga gaisa un dabas skatiem) — „Taures” m. — Velenas dzirnavas (jāpārvelk; gājiens uz Veļenas miestu) — Sinoles krāces — „Krāču” m. — Sinoles dzirnavas (sākas skaisti krasti) — Grašu dzirnavas — Tirzas ieteka — Lejasciems (tūristu apmetne) — 52 Dūres muiža (augstā krastā) — Sikšņu krāces (apm. 7 km) — Rīgas-Pliskavas šosejas tilts — Gaujiena (apsk. pilsdrupas) — Melnupe (Igaunijas robeža; velcēt; skaisti krasti) — Aumeistaru pag. „Ramnieku” m. — „Tacīšu” m. — „Vecmāju” m. — Mīlestības vēris — Trikates lielceļa tilts — Strenči — Strenču krāces (7 kritumi, pēdējais gaŗākais un stāvākais) — Krāču dzirnavas — Sīmanēni (seni upuŗu ozoli) — Valmiera (sk. VII. maršr) — Sietiņiezis (apskatīt!) — Lode — Raunas ieteka Gaujā — „Rauguļu” m. — jauki skati: kalni, lejas, ieži, birstalas, meži, līdz saulē atmirdz Cēsu torņi (sk. V.un XIII. maršr.) — Raiskums (gājiens uz Cēsīm) — „Briežu” m. — Līgates krāces — Turaida — Krimuldas pils (pa kreisi Siguldas aizas, aiz Velna alas iebrauc mežā) — Inčukalns (vienmuļīga apkārtne) — Gaujas — Baltezera kanāls (3 km gaŗš, lejas galā 3 slūžveidīgi kritumi) — m. Baltezers, airēties pāri uz viņā krastā redzamo Ādažu baznīcas torni, uz kanāla galu, pāri ezeram, uz Ķīšezeru — l. Baltezers — kanāls Juglā (var ar autobusu Rīga — Jugla atgriezties galvas pilsētā) — Ķīšezers — Daugava — Rīgas pilsētas kanāls.
Lielākām tūristu grupām, kas vēlētos sarīkot vīkenda laiva braucienus, ieteicams sākt ar laivas braucienu pa Gauju no Cēsīm (sākt no Raiskuma tilta, laivas apgādā Migla un Vītols) līdz Siguldai (atpakaļ uz Rīgu ar vilcienu) un laivas braucienu Pļaviņas — Koknese pa Daugavu (sk. III. maršrutu). Pādelētājiem, atvaļinājuma lietderīgai izlietāšanai, ieteicama Kurzemes Šveicē 120 km gaŗā Abava (lielākā Ventas pieteka, kas augšpus Sabilei savienojas ar Amulu (40 km gaŗa) un Imulu un ar 35—50 m dziļu un līdz 1 km platu ieleju, stāviem krastiem, izrievotām gravām un krāšņām ielejām, rada brīnišķas ainas; it sevišķi skaists ir brauciens pa Abavu līdz Rumbai; pirms izbraukšanas uzzināt ūdens augstuma stāvokli! Drošākiem tūristiem ieteicams neaizmirstamais brauciens pa Daugavu ar plostiem (pavasaŗos) vai laivu maršrutā Krāslava — Rīga.