VI. Rīga — Kandava — Sabile — Renda — Usma; Sabile — Renda — Kuldīga — Ventspils ; Talsi — Dundaga — Šlītere
Vīkenda maršruts. Visi maršruta izdevumi ap Ls 8,— — 10,—, grupās braucot ap Ls 5,— — 7,—. Dzelzceļš Rīga — Kandava Ls 2,70; Stende — Rīga Ls 3,40; nepieciešama Armijas štāba kartes 15., 17. un 23. lp. Ieteicams Kandavas stac. iepazīties ar tūristu informācijas vitrinē «Veicinait tūrismu» ievietoto maršruta karti. Kandavas pils. valde izdevusi arī bezmaksas prospektu «Kandava Jūs aicina». Apvidū vairākas tūristu mītnes.
| 2. 3. | 2. 3. | Km | Stacija | 2. 3. | 2. 3. | 2. 3. |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 6.24 | 18.10 | — | Rīga | 6.17 | 10.19 | 17.30 |
| 9.38 | 20.21 | 92 | Kandava | 2.31 | 8.09 | 14.25 |
| 10.07 | 20.50 | 111 | Stende | 1.57 | 7.40 | 13.48 |
Sestdienas pēcpusdienā, pēc triju stundu brauciena pa dzelzceļu, tūrists iebrauc Kandavas stac., no kuŗas līdz Kandavas pilsētiņai — uzplaukstošam kūrortam un izejpunktam ceļojumiem pa Kurzemes Šveici — 7 km, kuŗus var veikt arī autobusā, bet ieteicamāk iet gan kājām, gar Līgas dzirnavām, Ozolkalnu (šeit jāizkāpi tiem, kas brauc ar autobusu; skats uz Abavas leju un stacijas ceļu), kuršu pilskalnu (Baznīckalns; skats uz Abavas leju ar Jaunkandavu un ordeņa pilskalnu ar tipisko pulvertorni), līdz kamēr ar stāvo Lielo ielu, sākas Kandavas pilsēta. Naktsmājas tūrists sev atrod Kandavas pils. valdes tūristu mītnē (Lielajā ielā 16, pārzinis H. Bergs). Kandavā apmeklējami (cik laiks atļauj): baznīca (1736. g., kokgriezumi ap kanceli un altāri; pa kreisi no altāŗa seno lielkungu sēdekļi ar vapeņiem; baznīcas atslēga ērģelnieku mājā), ordeņa pilskalns (pils celta 1254. g.) ar pulvertorni (Hercoga Jēkaba laika pulveru dzirnavas), Kandavas sēravoti (Abavas kreisā krastā; vasarā izsniedz līdz 10.000 vannas), Velna ala (pie Baltā kroga, patvērums 1905. g. brīvības cīnītājiem), mācītājmuiža. Tiem, kuri interesējas par lauksaimniecību, ieteicams apmeklēt Valdeķu muižu (priekšzīmīga saimniecība), bet tādā gadījumā būs jāatsakās no gājiena uz Sabili (vīkends par īsu). Ekskursijām, kas apmeklē Kandavu tikai nolūkā iepazīties ar „Valdeķiem”, (pirkt vīkenda biļeti), katrā ziņā ieteicams apmeklēt Riebiģpakalnu, no kuŗa atveŗas brīnišķie Kurzemes Šveices skati. Īsto Kurzemes Šveices seju redz tikai veicot kājām palielo gabaliņu līdz Sabilei (ceļojumu uzsākt svētdienas agrīnā rītā). Ceļš Kandava — Sabile, ejot pa lielceļu, 12 km garš, bet tūristam neko nesniedz; tūrista tekas ved līku loču gar Abavas, Amulas un Imulas jaukiem Krastiem (ceļš pagarinās par apm. 10 km). Kad Kandava un Abavas leja apskatīta, tūristu ceļš ved gar Abavu uz leju, uz Kalnamuižu, Amulas krastos, (tūristu apmetnē brokastis), no šejienes tālāk pa Amulas krastiem uz augšu, līdz sasniedz Matkules pag. Buses pilskalnu pie Imulas (skaists skats; Buses mājās Centr. tūristu b-bas tūristu mītne). Gar Buses pilskalnu tālākais ceļš (jauko ceļu gar Abavu parādīs Busenberga kgs) ved uz Sabili, kas atrodas Abavas augstajā labā krastā. Sabile nodibinājusies pie ordeņa pils (pils atrašanās vieta sadalīta apbūvei), kas celta pēc vāciem nelaimīgās Durbes kaujas (1260. g.). No Sabiles līdz tuvākai dz. stac. Stendei 12 km, kādēļ vīkendistiem ieteicams uz stac. braukt ar autobusu (plkst. 19), brīvo laiku ziedojot interesantās pilsētiņas apskatei. Apskatāmi: Sabiles pilskalns, pilsētas parks (agrāk Pidvāles kalns, latvju pils vieta), Karātavu (Upuŗu) kalns, sērkociņu fabrika, baznīca (zvans no 1450. g.), Jaunsabile, mācītājmuiža (lielisks skats uz pilsētu un Abavas līčiem), sēravots (pretim Drubažām). Kas paliek Sabilē pa nakti (tūristu mītne), tam ieteicams 5 km garais gājiens uz Abavas „čigānu salu”, aiz kuŗas sākas skaistākie Abavas krasti (ūdenskritums). No Stendes 28 vīkendisti ar Ventspils naktsvilcienu atgriežas pirmdienas rītā Rīgā. Sabile viena no skaistākām Kurzemes pilsētiņām, situēta starp divām kalnu grēdām; te nav stāvošu ūdeņu un purvu (piem. Kandavas purvi) un Sabiles apkārtnes kalnu strautos tūristi-makšķernieki zvejo foreles. Rudeņos Sabili apmeklē arī mednieki. Vasarnieku iemīļota atpūtas un peldu vieta „Sabilēs jūrmala” pie Jaunsabiles, Abavas krastā. Tūristiem, kam laiks atļauj, no Sabiles ieteicams uzsākt tālāko ceļu gar Abavu uz leju, uz teiksmaino Usmas ezeru (12 km gaŗš, 6 km plats), pa ceļam apmeklējot „mazo Rumbu”, Valgales pilskalnu, „Māras kambarus” un Rendu (krāšņi skati; maršruts Sabile — Renda veicams 1 dienā).
No Rendas tūristu tālākais ceļš ved pa mežu, gar Usmas baznīcu (11 km no Rendas), uz Usmas ezeru (4 salas), kur galvenais tūrisma objekts ir teiksmainā Morica sala (pārcelšanās Ls 1,—, salas apmeklēšanai jāizjem Rīgā, Izglīt. min. vispārējā nodaļā, atļauja; Ls 2,— zīmogmarka). Salas nosaukums cēlies no Polijas karaļa Augusta dēla Morica, kas, pretendēdams uz Kurzemes troni un bēgdams no krievu kaŗaspēka, uz šīs salas ierīkoja apcietinājumus. Krieviem uzbrūkot, Morics uz kumeļa naktī no salas pārpeldēja ezeru un, sasniedzis cietzemi, steigšus atstāja Kurzemi. Tagad uz šīs ½ km lielās salās grib uzglabāt Latvijas pirmatnējo dabu. Pilsētnieku pārsteidz neparasti krāšņā veģetācija un mūža meža atliekas. Atgriešanās Rīgā no Spāres stac. (16 km, biļ. Ls 3,60). Vīkendistiem ieteicams šāds maršruts: Rīga — stac. Usma (Ls 3,90) — Usmas pag. nams, skola (pagastā tūristu apmetnes) — Moricsala — Usmas baznīca (īpatnējs būvveids, kokgriezumi) un pa dzelzceļu atpakaļ uz Rīgu.
Kas Usmas ezeru jau redzējis vai vēlas to apmeklēt turpmākā vīkendā, tam no Rendas ieteicams apmeklēt (ar autobusu) Kuldīgu — latvju Veneciju, kur Alekša upīte tek cauri pilsētai. Kuldīga ir vecākā pilsēta Kurzemē, pie kuŗas, kreisā Ventas krastā, atradusies vecākā Kurzemes ordeņa pils (Jēzuspils, apm. 1242. g.). Kuldīga bija hercoga Ketlera galvas pilsēta, kas te nodibināja arī „augstskolu”. Hercoga Jēkaba laikā te atradās salpētŗa fabrika un kuģu būvētavas; hercoga Jēkaba atradums esot arī „ķert zivis gaisā” pie Ventas 2,5 m augstā ūdenskrituma — „lielās Rumbas” (tūristam jāredz). Hercogs Fridrichs Kazimirs pilsdārzā ierīkoja retu krāšņumu koku parku un briežu audzētavu. Ap 1701. g. pils greznā iekārta aizvesta uz Mēmeli, brieži 1720. g. aizvesti uz Pēterpili, bet hercogs Pēteris krāšņo dārzu pārvērš tīrumā; pils pamazām sagrūst un tagad nav pat redzamas atliekas. 2 km no pilsētas, Ventas kr. krastā atrodas kuršu pilskalns. No Kuldīgas ieteicams jauks brauciens tvaikonī pa Ventu (84 km) līdz Ventspilij (arī autobusu satiksme Kuldīga — Ventspils, 60 km), Kuldīga — Skrunda, Kuldīga — Saldus (sk. IV. maršrutu); Kuldīga — Stende (ar autob.) — Talsi (ar vilc.). Talsos apskatīt pilskalnu, 29 vēsturisko mūzeju ģimnazijā. No Talsiem jauks brauciens ar „mazo bānīti” gar Dundagu līdz Šlīterei, gājiens pa Ziliem kalniem (Šlīteres bāka) līdz Langmaņa mežsargam, — Vidāle — Košragciems (tūristu mītne) — jūrmala — Mazirbe (tūristu mītne) — Ventspils (pa dzelzceļu).
