Kurp ceļosim?
Šai grāmatiņā minētie maršruti nav labākie, tomēr viņu nolūks ir ar dažiem izstrādātiem piemēriem konkrēti ieinteresēt lasītāju ceļot un būt par praktisku vadoni tūristam viņa pirmajās gaitās. Pēc pāris ceļojumiem jau katrs pats pratīs sastādīt sev labāko un piemērotāko maršrutu, jemot palīgā Latvijas karti un literātūru, un ievērojot pamatprasības: cik ilgu laiku var ziedot ceļojumam un kas katru visvairāk personīgi interesē (individuālitāte!). Tālāk jāievēro, ka tūrista galvenais mērķis ir ceļošana pati par sevi, bet ne dzīšanās pēc nostaigāto kilometru rekorda skaita vai attālāko punktu sasniegšana pēc kartes! Piemēram, var „apceļot” Kurzemes Šveici arī tā, ka jaukāko gabalu starp Kandavu un Sabili noiet pa īsāko ceļu — pa lielceļu. Sabile gan būs sasniegta, bet šāds ceļojums ir veltīgs laika un līdzekļu patēriņš, jo Kurzemes Šveices burvība jaužama, mērojot pusi gaŗāku ceļa gabalu, līkloču pa skaistākajām vietām. Ceļojiet, lai kaut ko redzētu un mācītos, bet ne znobisma dēļ!
Kā ceļot?
Īsts tūrists dzelzceļu vai auto lietā, lai nokļūtu kāda maršruta sākuma punktā, pārējo viņš nostaigā kājām. Braukšana automobilī pa šoseju nav tūrisms.
Tūrists ir dabas draugs, bet tādam jābūt 6 draugos ar mūsu zemi, jācēļo tik lēni, cik lēnam iet zemnieks blakus siena vezumam, cik arājs lēni seko arklam. Autobraucieni attaisnojami gan tikai tiktālu, cik tie palīdz īsā laikā veikt gaŗākus maršrutus, bet tad nav jābūt kūtriem ikvienā skaistākā un interesantākā vietā atstāt iesildīto vietiņu un nostaigāt krietnu gabaliņu kājām. Citādi būs gan daudz latola patērēts, noskriets liels kilometru skaits, bet iespaidu mantots tikai tikdaudz, cik to atļauj automobiļa mazais lodziņš. Bez tam motorsports ir stipri vienpusīgs un veselībai kaitīgs (putekļains gaiss). Ātru pārvietošanās iespēju dod arī divritenis (arī neveselīgs sporta veids: putekļains gaiss, nodarbina tikai kājas un vidukli, braucot saspiestas krūtis), bet tas lietājams tikai braucot pa labiem ceļiem, līdzenumos, un braucot tomēr paliek neievēroti daudzi interesanti sīkumi. Velotūristiem caurmēra pārvietošanās ātrums 10—12 km stundā. Noteikti ieteicams pēc ikkatra vienas stundas brauciena 5—10 minūtes iet kājām; tas pasargās sirdi un kājas no pārpūlēšanās. Vairāk kā 70 km dienā nedrīkst braukt! Brīnišķi ir ceļojumi laivā. Latvijā taču ir vairāk kā 1000 ezeru un upju! Bet palēnām, kājām nosoļojot kilometri pēc kilometra pa balto lielceļa lentu, tā ir īstā tūrisma romantika! Jāiet normālā gaitā, ne vairāk kā 5—6 km stundā, apm. 10 minūtēs 1 km. Gaŗlaicīgākos apvidos savu ātrumu var viegli kontrolēt: 1 minūtē viegli nosoļojot 100 metrus (12 soļi 6 sekundēs), un vienmērīgi ieturot šādu tempu, stundā var noiet 5½—6 km. 100 soļi līdzinās 70 metriem, 1 km = 1000 metriem = 1400 soļiem. Tā ir atslēga sava gājiena ātruma kontrolei, ko var pārbaudīt pēc kilometru stabiem ceļmalā. Pirmās ekskursijās veikt īsākus gājienus, 10—15 km dienā, iešanas laikā dziļi elpojot. Nākošos maršrutus pakāpeniski izvēlēties gaŗākus; tādā kārtā tūristi norūdās gājieniem, un vēlāk jau itin viegli veic dienā pat 5—8 stundu gaŗus gājienus; tā tad — normāli dienā pietiek ar 20—25 km, resp. 30—40 km attālumiem. Pēc ikviena nostaigāta km 7 paskrieniet dažus metrus gaŗākiem soļiem! Ieteicams pēc ikkatriem noietiem 5 kilometriem 10 minūtes atpūsties, mežā vai dziļāk laukā, bet ne putekļainā ceļa malā! Ja kājas nogurušas, saslieniet tās pret koku, lai asinis atplūst atpakaļ! Gājieni jāuzsāk jau agrīnā rītā, vēlākais līdz plkst 6, jo vasaru jau pēc plkst. 11 sākas tveice, kad ceļojums jāpārtrauc (pusdienas). Karstākā laikā jāatpūšas pēc ēšanas 2 st. („dienasvidū”). Vakaros gulēt jāiet vēlākais plkst. 22, jāguļ vismaz 7 stundas! Gaŗākos maršrutos ik pēc 5 ceļojumu dienām 1 diena mierīgi pavadāma kādā tūristu apmetnē.
