IX. Pazīsti skaisto Latgali! Rīga — Krāslava — Daugavpils — Višķi — Aglona — Rušoni (ar variācijām) — Rēzekne — Ludza
Ieteicami maršruti Jāņu un Vasarassvētku brīvdienu ekskursijām (gaŗākām ekskursijām ar automobiļiem; tuv. ziņas pa tālr. 33047) vai atvaļinājuma pavadīšanai. Latgale ir viens no mūsu dzimtenes skaistākiem un īpatnējākiem apgabaliem, un ceļojums pa viņu ir tiešām laika un pazoļu vērts! Vīkendistiem ieteicams š. g. 1. jūlijā apmeklēt Krāslavā notiekošos Sv. Donāta svētkus, tāpat Aglonu Vasarassvētkos un 15. augustā, kas dos neizdzēšamus iespaidus. Arī vairākās Latgales stacijās iekārtotas tūristu informācijas vitrīnas. Ceļojuma izdevumi aprēķināmi atkarībā no izraudzītā maršruta. Ceļojumam nepieciešama P. Mantnieka «Lielās kartes» IX. (Krāslava, Aglona, Rēzekne) un VIII. (Rēzekne, Ludza) lapas vai Armijas štāba kartes 95., 96. un 97. lapas.
1. dienā: pa dzelzceļu: Rīga — Krāslava (pl. 15,10; Ls 6,30). Naktsmītne tūristu apmetnē. Pilsēta atrodas apm. 3 km no stacijas.
2. dienā: Krāslavas un apkārtnes apskate. Krāslava atrodas uz Daugavas krasta, pie Krāslavas upītes grīvas. „Šokolades kalns” (pilskalns) un vēl otrs pilskalns (Daugavas labā kr., 2 km uz vak. no baznīcas, Daugavpils lielceļa kr. pusē; jauks skats) norāda, ka te senos laikos bijusi nocietināta vieta. 1599. g. Krāslava pazīstama kā pusmuiža. 1676. g. te nodibinās jezuītu 35 misija. 1729. g. Krāslavu pirkšanas ceļā ieguva Plāteru dzimta, kas te 1755. g. uzcēla katoļu baznīcu; bija pat sajemta Romas pāvesta bulla, kas atļāva nodibināt Latgales eparchiju ar Krāslavu kā bīskapu sēdekli, ko tomēr nereālizēja. Pazīstama kļuva Krāslavas amatniecība: zelta un sudraba lietas, ieroči, tepiķi, samts, tūks, ko visu izveda uz Poliju un Krieviju. 1778. g. Krāslavas katoļu baznīca ieguva Krāslavas patrona — Svētā Donāta — relikvijas (netrūdošās miesas), kas novietotas īpašā kapličā (ikgadus pirmā svētdienā pēc Pēteŗa dienas (1934. g. iekrīt 1. jūlijā) te svin Sv. Donāta svētkus, kas pulcē pie 10.000 un vairāk svētceļotāju). Apskatāma Krāslavas ģimnazija (bij. pils), pamatskola (pirms kaŗa ļoti plaša bibliotēka). Krāslava atrodas ļoti krāšņā vietā un tiek dibināti saukta par „Latgales Šveici”. Brīnišķi skati paveras no Ādamkalna (pārliecināties), skaisti ir Daugavas krasti ar vairākstāvu augstiem granīta bluķiem. Daugavas kr. krasts — „Priedaine” — topošs kūrorts. Apkārtnē skaisti ezerti: Zirgu, Mandeļa u. c. Asaru ezers (apm. 3 km no pilsētas) ir idilliski skaistākais dabas stūrītis visā Latgalē. Pl. 16,19 pa dzelzceļu Krāslava — Stropi (34 km; Ls 1,00); jauks gājiens gar Stropu ezeriem uz Daugavpili. Daugavpils apskate (sīkāki par Daugavpili un apkārtni sk. XIII. maršrutā).
3. dienā: pa dzelzceļu Daugavpils — Višķi (pl. 9,57; Ls 0,80). Višķu un Luksnes ezeri, kājām (jauks gājiens; apm. 22 km) uz Aglonu (kam laika maz, var braukt no Daugavpils tieši līdz Aglonas stac. (10 km no Aglonas). Par Aglonu sk. tuvāk XIII. maršrutā; arķibīskapa baznīca; Vasarassvētkos un 15. aug. te saplūst vairāki desmiti tūkstoši svētceļotāju.
4. diena: Aglona — Somerseta (ieteicams iet kājām gar Antonopoles muižu, pieder bij. Nikolaja II. vec. pavāram — Žukovskim; 2 km no stac.) — Klopovas muiža (pie grantsbedrēm augsts kalns, bij. poļu cietoksnis; kalnu pa naktīm zelta meklētāji izrakuši dobēs) — Aglonas stac. — Rīga (vilc. atiet 10,12, 16,18, 18,22, 21,53 Ls 6,30). No Aglonas ieteicams apmeklēt ziemeļvirzienā atrodošos Jaunaglonu (Kameņecu). Rušonu ezera d. krastā atrodas sieviešu klosteris un ģimnazija, bet Jaunaglonas parkā — vēsturisks ziedokļa akmens ar iekaltu caurumu. Rušonā apskatāmi pils ar parku un katoļu baznīca, kas celta uz tiem pašiem pamatiem, uz kuŗiem 1766. g. dominikāņu mūki uzcēla pirmo baznīcu, kas nodega. Baznīcas pagalmā veci kapi, blakus — klosteris. Skaists brauciens ar laivām pa Rušonu ezeru; 2 km no krasta, pretim muižai, atrodas Lielā upurkalna sala (sk. senču ziedokļa akmeni kalna augstienē). Salā atrasta arabu zelta nauda, vienīgā Latvijā (tuvākas ziņas sniedz Rušonas pastmeistars Grigorovičs); arī Gorodok pilskalnā atrasta maķedoniešu zelta nauda apm. no 238. g. pirms Kr. dz. Kas vēlētos doties gaŗākā ceļojumā pa Latgali, ieteicams šāds, daudz jaukāks maršruts: Rīga — Daugavpils 36 (Poguļanka) — Krāslava - Kombuļi — Saules kalns (211 m, lieliska panorāma, skats uz 15 ezeriem) — Auleja (baznīca) — Grāveri — Aglona — stac. Aglona — stac. Rēzekne (46 km). Tomēr vēl lieliskāks ir šāds maršruts: Aglona — Dagda — Liepkalns — Bukmuiža (skats no baznīctorņa) — Ruduški — Volkenbergas pilskalns — Rēznas ezers — Baravaja — Malta — Rēzekne (20 km pa dzelzc.) vai Volkenberģis — Rēznas ezers — Ļipuški — Zosna (ezers; muiža) — Ismeri ezers — Gaiduļu ezers — Rītiņu ezers — Plekšu kalnāji — Rēzekne. Par Rēzekni tuvāki sk. XIII. maršrutu. No Rēzeknes ar vilcienu uz Ludzu (24 km), no Ludzas ar vilc. atpakaļ uz Rīgu (248 km). Ludzā apskatāmas: vācu bruņinieku pilsdrupas (pils celta 1399. g. uz senā latvju pilskalna; sk. XIII. maršrutā tautas leģendu par pils būvi), Lielais Ludzas ezers ar ezera otrā krastā, pretim pilsētai, atrodošos Jeršovkas pilskalnu; ja iespējams, gājiens uz Cirma ezeru. Latgales maršrutus, protams, var dažādi variēt, piem.: Rīga — Rēzekne — Rēznas ezers — Volkenberģis — Bukmuiža — Dagda — Sīveru ezers — Saules kalns — Krāslava (pa dzelzc.) — Daugavpils — Rīga; bet ja tūristam vairāk interesē Aglona, no Dagdas ceļa iet gar Sīveru ezera galu uz Auleju — Aglona — Rušona — (pa dzelzc.) — Daugavpils — Rīga. Lielākām ekskursijām, kas šos maršrutus vēlas veikt svētku dienās (4 d.), ieteicams sākt ar Daugavpili (jauks auto maršruts: Daugavpils — Stropi — Višķu ezers — Aglona — Grāveri — Kombuļi — Krāslava — gaŗām Skaistas, Dridza, Sīversa, Izūņu ezeriem uz Dagdu — Bukmuiža — Kaunāti (gājiens kājām gar Rēznas ezeru un Volkenbergu — Rēzekne), kur ērtāki dabūt ekskursiju automobiļus (sazināties ar Latgales tūristu b-bu).
