VII. Rīga — Alūksne — Apukalna augstiene
Vīkenda maršruts. Visi maršruta izdevumi ap Ls 11,— — 14,—, grupās braucot ap Ls 7,—. Dzelzceļš Rīga — Alūksne, caur Ieriķiem un Gulbeni Ls 5,60, vīkenda biļ. Ls 8,40; Rīga — Alūksne, caur Valku, Ls 6,10. Maršruts ļoti ieteicams auto tūristiem, tikai ceļi Alūksnes apkārtnē paslikti. Armijas štāba kartes šim apvidum nav dabūjamas, tamdēļ jāizlīdzas ar P. Mantnieka lielās Latvijas kartes VII. lapu.
| 2. 3. | 2. 3. | Km | 2. 3. | 2. 3. | |
|---|---|---|---|---|---|
| 13.43 | 21.10 | — | Rīga | 5.55 | 15.00 |
| 15.48 | 23.02 | 74 | Ieriķi | 4.09 | 13.15 |
| 18.35 | 1.50 | 180 | Gulbene | 1.05 | 9.48 |
| 20.36 | 4.32 | 212 | Alūksne | 22.42 | 7.47 |
Nogurdinošais brauciens pa dzelzceļu ir galvenais iemesls, kamdēļ Alūksne, skaistākā Vidzemes Malienas pilsētiņa, plašākai sabiedrībai ir nepazīstama. Bet Alūksne (3600 iedz.) un tās skaistā apkārtne ir šī brauciena (apm. 7 st.) vērta. Ērtākais un īsākais ceļš ir braukt pa dzelzc., c. Gulbeni (pilsētā 3600 iedzīv., atrodas Latvijas bagātākā apvidū), izlietājot lētāko vīkenda biļeti, bet ja kādam laiks atļauj, ieteicams turp braukt caur Valku (brauciens ilgst apm. 14 st.), kad iespējams Valkā uzkavēties 5 stundas, gaidot uz 750 m/m šaursliežu vilcienu un pabūt „ārzemēs”, resp. Igaunijas Valkā (robežas pāreja itin vienkārša — ar nacionālo pasi), bet atpakaļ braukt caur Gulbeni — Ieriķiem. Šāds ceļojums dos nesalīdzināmi vairāk iespaidu un pieredzējumu. Izbraucot sestdien ap pl. 13, Alūksnē iebrauc vakarā. Ejot uz viesnīcu (Pils viesnīcu Pils ielā 56 un Alūksnes viesn. Pils ielā 60; gultas vietas dabūjamas Jāņkalna ielā 44 un L. Ezera ielā 4; pusdienas (arī laivas) Alūksnes saviesīgā biedrībā), pa ceļam un vēlāk, līdz krēslai, apskatāms Viestura parks (pretim stacijai), tirgus laukums, Alūksnes baznīca (1781.), kuŗā atrodas skaists altāris un ievērojamas itaļu renesanses meistaru gleznas (baznīcā notiek dievkalpojumi arī igauņu valodā), Latvijas banka (Čakstes lauk.), pasts (Dārza ielā; ēka celta zviedru laikā, 16. g. s., vēlāk pārbūvēta), elektriskā stacija (Pils ielā, privāta, apkalpo pilsētu), ezeru u. t. t. Tag. Alūksne ir sens Pliskavas pagasts, kuŗu latvji galīgi iekaŗojuši tikai 12. g. s. un pārvaldīja līdz 13. g. s.; 1324. g. tiek nojaukta viet. iedzīvotāju uzceltā koka pils un tās vietā uzcelta tai laikā stiprākā ordeņa mūŗa pils (Marijas pils) kā priekšpostenis cīņai ar Krieviju. Tūristi paskaidrojumus un auto pilsētas apskatei 30 var dabūt pie tūristu aģenta A. Eizenšmidta, Pils ielā 56/58. Alūksnes plānu un sīku vēsturi tūrists atradīs M. Cālīša „Vadonis pa Alūksni un apkārtni”, ar kuŗu ieteicams iepazīties jau Rīgā. Svētdienas rītā jāaiziet uz ezeru (15 kv. km liels), jāapskata Alūksnes pils (1788., gotu stils), pretim Pilssalai; nodedzinātās (1902.) pils drupas pretim pils parkam; tagadējā Alūksnes pils (7. Siguldas kājn. pulka štābs), no kuŗas atveŗas krāšņs skats uz ezeru un pussalu (šai pilī 1905. g. mitinājās „latviešu nomierinātāja” ģen. Orlova ekspedīcija); empira stila vārti (bojāti), pils parks (bojāta marmora vāze, slavena itaļu meistara darbs), Alūksnes dibinātāja Fitinghofa obelisks, Aleksandra paviljons (Aleksandra II. atpūtas vieta), bojātais vēja dieva — Eola — templis, granīta fontāns u. c. Interesantas ir ezera 3 salas: Cepurītes sala, Gaŗā sala un Marijas jeb Pilssala (vācu ordeņa pilsdrupas, 1324. g., cēlis ordeņa mestrs Dreilebens; apskatāmas ziemeļu daļā 120 m gaŗā uzvelkamā koka tilta atliekas, kas salu savienoja ar cietzemi — Tempļa kalnu (seno viet. iedz. pilskalns, pussala ezerā); salā redzami arī seni lauku apcietinājumi). Apskatīt var arī Ķepīša ezeru, Jāņkalnu (dzelzceļa malā), Glika parku (Alūksnē dzīvojis bībeles tulkotājs latvju valodā Gliks, kuŗa stādītie 2 ozoli, par godu bībeles pārtulkošanai (1689. g.) redzami mācītājmuižas parkā).
Tā kā līdz vakara vilciena atiešanai atliek daudz laika, tūristam jāiepazīstas arī ar Alūksnes tuv. apkārtni. Ieteicams gājiens d. a. virzienā, uz bijušo Paidera ciema vietu (iezīmē vecs krogs), kuŗā dzīvojusi Glika audžu meita, vēlākā Katrīna 1. Veci ļaudis tūristam parādīs pat „Katrīnas vietu” (Kļaviņa saimniec. robežās), kur vēlākā cariene dzīvojusi. Pie šī jāapskata arī tuvējais Škildēnu kalns. Vērts apskatīt arī Jaunalūksni (3 km) un Kolberģa muižu. Skaists gājiens ir uz Pullāna ezeru (4 km) un kalnu. Kas Alūksnē paliek ilgāk, tam jāredz Indzeŗu ezers (7 km) ar 4 salām un katrā ziņā lielais Garasīma pilskalns (6 km; plašuma ziņā līdzīgs Oliņkalnam, Daugavas krastā; sk. III. maršrutu). Vēl minama Lāsberģa muiža (Alūksnes ezera krastā) ar Nameita pilskalnu tuvākā apkārtnē. Izbraucot vakarā no Alūksnes, tūrists pirmdienas agrā rītā atgriežas Rīgā. Ļoti ieteicams tomēr uzkavēties vēl 3—4 dienas un no Alūksnes, kā izejpunkta, veikt Apekalna augstienes apskati, kas ir viens no skaistākiem tūristu maršrutiem Vidzemē. Maršruts: Alūksne — Māriņkalna muiža — Jaunlaicene (pils parks, ezeriņi) — gar Majoru skolu, pa labi, uz Apekalna baznīcu (visaugstākā vieta Latvijā; lielisks skats no torņa uz Munameģi Igaunijā un 20 km attālo Alūksni). Apkārtnē Kauķa kalns, Dēliņkalns (otrs augstākais kalns Latvijā), Zīnaja kalns, Meitiņu kalns, Romeškalns (daži apzīmē kā senču svētnīcas Rāmavas vietu), Dieva kalns, Saules kalns, Pilskalns (pēc dažu vēsturnieku domām Beverīnas atrašanās vieta; interesanta 31 ir ezeru virkne apkārtnē). Ērtas tūristu apmetnes šinī maršrutā atrodamas pēc iekšl. min. tūrisma biroja izdotā tūristu apmetņu saraksta. Kas Alūksnē jau bijis, tam ieteicams šādu maršrutu Apekalna augstienes apmeklēšanai: Rīga — st. Ape, pa Vidzemes šos. līdz Apekalnam; Apekalna un Dēliņkalna apskate; tālāk pa šoseju līdz „Ozolkalniem”, no kurienes pa lielceļu līdz tūristu apmetnei Korneta „Vaiņagā” (3 km). Korneta skaistā apkārtnē: Pilskalns (tāļš skats uz apkārtni un Munameģi Igaunijā), Dzērves kalns un apm. 8 ezeri, bagāti vēžiem un zivīm.
Kam maks to atļauj, šo maršrutu var veikt no Alūksnes pāris stundās ar auto, kas katrā ziņā ieteicams vīkendā uz Alūksni izbraukušām tūristu grupām (auto no Eizenšmidta).
Skaisto Austrumvidzemes augstieni ieteicams apmeklēt arī pa šādu tiešām jauku un ieteicamu maršrutu (1 nedēļai), ietveŗot Gaujas leju. No Rīgas, pa dzelzceļu, līdz stac. Lizums (Ls 4,50). Lizums (parks, pils, spirta dedzinātava) — Velēna (Apsīšu Jēkaba dzimtene; baznīca, draudzes skola) — Robežu kalns — Sinoles muiža (dzirnavas krāces) — Paideru dzirnavas (jauki skati) — Lejasciems [vismazākā Latvijas pilsēta starp Gaujas un Tirzas lejām; 22 km no Lizuma st.; dienv. Gaujas kr. atrodas sēravots „Jaunķemeres”; apsk. Tirzas krauja — Tīnes pakalne], kur pie Tirzas ietekas Gaujā sākas lielais (10 km) iekšzemes kāpu strēķis (plašs skats); — tālāk pa Gaujas l. kr. gar Lembjiem un Majaniem (tipiski Malienas ciemi) uz Dūres muižu — Pudzuli — Poļu kalnu — Līvēm — Krūtskalnu — Sikšņu krācēm (apm. 7 km), tālāk pa kr. kr. līdz Vireša tiltam (dolomita klintis), tad lejpus tā, gar Palsas ieteku (brīnišķas ainavas) un Antužupīti (labā kr.: dolomita lauztuves), līdz Gaujienai (pils, parks, baznīca); — tālāk gar Dārzciemu — Līzes krogu — Api (pa šoseju) — Peļļiem — Vizlu — Korneta muižu (pilskalns, ezeri, ainas!) — Veclaiceni — Apekalnu (Dēliņkalns) — Jaunlaiceni — Korvu — Vaidavu — Alsviķiem — Alūksni. No Alūksnes atgriezties pa dzelzc. uz Rīgu vai turpināt: Alūksne — Pullēna kalns, ezers — Luzera ezers (salas) — Ates mž. (ainavas!) — Cempju skola — Beļava (pilskalns, parks) — Gulbene (agr. Vecgulbene, virsbīskapa pils (1340.) vieta, stratēģisks centrs cīņai ar Maskavu; uz senās pils vietas tagad stāv Gulbenes baznīca; apsk. parku, Rutkaskalnu (senču pilskalns, no kuŗa krievi apšaudījuši virsbīskapa pili), krit. varoņu pieminekli) — Rīga, pa dzelzc. Kam laiks atļauj, ieteicams no Gulbenes doties uz Cesvaini, arī pa dzelzc.; Cesvaine sena pilsētiņa, kuŗu 1656. g. iznīcināja krievi (sk. XI. maršrutu), no kurienes sākas jauks gājiens pa kalnaino Vidzemes vidienu uz Gaiziņkalnu (sk. XI. maršr.).