XII. Rīga — Liepāja — Bernāti (Alsunga), (vīkendam); autotūristiem: Rīga — Jelgava — Dobele — Saldus — Durbe — Liepāja — Grobiņa — Alsunga; Liepāja — Aizpute — Kuldīga — Sabile — Kandava — Tukums — Sloka — Rīgas Jūrmala. Variācijas: Liepāja — Bernāti — Nīca — Rucava — Dunika — Bārta
Maršruts autotūristiem un velosipēdistiem; maršruta daļa (Liepāja un apkārtne) noder arī vīkendistiem (sk. tekstu). Maršruts ieteicams tūristu grupām, noīrējot šim nolūkam ērtus ekskursiju automobiļus (smagās mašīnas ar soliem un event. brezenta jumtu; tuv. izziņas pa tālr. 33047). Dalības maksa ap Ls 16,—. Nepieciešama ceļu karte. Maršruta ilgums 3—4 dienas. Dzelzc. biļete Rīga — Liepāja Ls 5,80 vīkendam Ls 8,70; vīkenda brauciens uz Liepājas jūrmalu ieteicams rudenī, kad sākas vētras.
1. dienā: (agrā rītā) Rīga — Jelgava (pilsētas apskate: pils, Academia Petrina; sk. X maršr.) — Dobele (30 km no Jelgavas; apskatīt ordeņa pilsdrupas, uz Bērzes upes labā krasta, kas ieņem senču pils vietu, kuŗa bija stiprākā zemgaliešu pils un kuŗu zemgalieši 1290. g., vāciešu vajāti, paši nodedzināja un aizgāja uz leišiem. Savā laikā Dobele bija arī hercogu pils, te dzīvoja arī hercogs Jēkabs) — Saldus (Kurzemes centrs; pilsdrupas nav vairs redzamas, 1702. g. te Kārlim XII. bija virsmiteklis) — Abavas senleja pie Bērzupes stacijas — Blīdenes augstiene — Ventas ieleja; dabas skati morenu apgabalā starp Sieksāti un Rudbāržiem, arī Ilmājas — Durbes senleja — Durbe [apskatīt ordeņa pilsdrupas uz dienvidiem no Durbes ezera, senču pils atradusies Vecpils pilskalnā; 1260. g. 13. jūlijā pie Durbes norisinājās slavenā leišu-latviešu kauja ar ordeni, kuŗā ordeni sakāva; Durbes ezers — viens no lielākiem, 5 km gaŗš, 4 km plats] — Grobiņa (sk. zemāk) — Liepāja.
Vīkendistiem ieteicams sestdien, plkst. 16,30 izbraukt uz Liepāju ar vilcienu, svētdien agri no rīta, izdarīt pilsētas apskati un ar auto (grupās braucot ap Ls 4,—) veikt zemāk minēto maršrutu uz Alsungu, atgriezties atpakaļ Liepājā, un ar vakara vilcienu (21,20) uz Rīgu (pirmdienas rītā vilciens no Liepājas atiet plkst. 6,00 un pienāk Rīgā 10,57). Kam interesētu vairāk Liepājas jūrmala kā kūrorts, ieteicams brauciens uz 44 Bernātiem (sk. šī maršruta beigas).
2. dienā: Liepājas apkārtbrauciens [dibin. 1625. g., atrodas uz 1,5—4 km plata zemes šauruma starp Baltijas jūŗu un Liepājas ezeru; 18. g. s. saukta par „Ziemeļu Dženovu”; apskatīt kaŗa ostu ar interesanto sauso doku, peldiestādi, molus u. c.] — Grobiņa [11 km no Liepājas, viena no vecākām vikingu mītnēm Kurzemē, kuŗu 870. g. izpostījis zviedru ķēniņš Olafs, pēc kam vietējie kūri te uzcēla savu pili, kuŗus vācu ordenis savukārt padzina un 1253. g. uzcēla ordeņa pili; pēc slavenās Durbes kaujas, kūri atjem vāciem arī Grobiņas pili, ko pēc gadiem vāci atgūst un noposta; 1290. g., kad vietējo cilšu vara iznīcināta, ordenis pili atjauno; Gothards Ketlers 1560. g. Grobiņu ieķīlā prūšiem, bet 1609. g. Kurzemes hercogs Vilhelms, apprecot prūšu princesi, saņem to atpakaļ pūrā. Daži zinātnieki domā, ka Grobiņa bijusi vikingu „Jūŗas pils”, ko norāda plašie zviedru kaŗotāju kapu lauki, sākot ar 650. g.] — Kapsēda (brauciens gar seno jūŗas krastu) — Tāšu ezers (skats uz senleju ar stāviem krastiem) — Cīrava (koku skola, parks, „mūža mežs”) — Dzērve - Apriķi [zivju audzētava, pils, tag. skola (holandiešu krāsnis), Neredzīgā Indriķa māja, baznīca (1710. g.), Karātavu kalniņš] — Mežakalns — Blintene — Alsunga [suiti! apskatīt tiesas kalnu, baznīcu, senlatvju pilskalnu (Dižgabala kalnu), bruņinieku pili, Bīrona medību pili, gleznaino Sudmaļu upīti, Žīdleju] — Jūrkalne (visaugstākais jūŗas krasts, 20 m; atputināts apputinātais mežs) — Labrags (dambis pāri Rīvas upei) — Ulmāle (upuŗa akmens) — Stranta (augsts jūŗas krasts) — Pāvilosta (apskatīt ostu, zvejniekciemu, Sakas upi) — Sakaspils (senču pils vieta, bruņinieku pils, baznīca, Durbes un Tebras upju sateka) — Vērgaļi (baznīca) — Zuši — Grobiņas senleja (kūdras fabrika) — Medzes pag. nams (sēnais jūŗas krasts) — Šķēde — Tosmares ezera gals — Kanāls — Bij. apcietinājumi — Kaŗa ostas kanāls — Liepāja.
3. dienā: Liepāja — Aizpute [48 km no Liepājas; domā, ka senāk starp Aizputi un jūŗu pastāvējusi ērta satiksme pa ūdeni (pa Tebru); senlatvju Beidas pils vieta, bīskapāta ordeņa pilsdrupas Baznīckalnā (1249. g.); Tebras ieleja; baznīca, kas celta 1255. g. kā bij. Piltenes bīskapa Doms, pilnīgi atjaunota 1733. g.; uzglabājies viens zvans no 1589. g., liets no poļu kara ieročiem] — Ķoniņciems (ķoniņi!) — Kuldīga („Rumba”, par Kuldīgu sīkāki sk. VI. maršrutā) — Lielrenda („Māras kambari”) — Sabile (var braukt arī Kuldīga — Kabile — Sabile) — Kandava (braukt līdz Matkules pag. valdei, un kājām nostaigāt līdz Matkules pilskalnam; pastaiga pa Imulas, Amulas un Abavas krastiem līdz Kandavai; sīkāki par šīm pilsētām sk. VI. maršrutā) — Tukums (sīkāki sk. I. un II. maršrutā) — Sloka [Slokas apkārtne līdz Jelgavai bij. jūŗas dibens; pils. nosaukums no Slokas (Slocenes) upītes, kas savu nosaukumu dabūjusi no slokām (putniem), iesākas Kaņierezerā 45 un pie Slokas ietek Lielupē; ordenim 1520. g. te bija dzirnavas un, domājams, arī zivju tirdzniecības pārlūks; hercogs Jēkabs te ierīkoja stikla fabriku un vaŗa āmuru un projektēja pie Slokas rakt kanālu, kas savienotu Lielupi ar jūŗu (Jelgavai radīt tiešu satiksmi ar jūŗu); Napoleona kaŗa laikā (1812.) Slokas dēļ notika vairākas sadursmes starp prūšiem (franču sabiedrotiem) un krieviem; domā, ka Rīgas jūrmalas apdzīvošana sākusies ar Sloku; apskatīt baznīcu (1854.), kuŗai vismodernākās ērģeles — ar tālskaņu ierīci; Baltijas cellulōzas fabriku, kritušo varoņu pieminekli, ja vien iespējams — arī 8 km attālo Ložmetēju kalnu] — Rīgas Jūrmala [Bīskapa Alberta laikos saukta par Zemgales ostu, 20 km gaŗa pussala starp Rīgas jūŗas līci un Lielupi; pirmā vasarnieku vieta bija Dubulti, kur 1820. g. 9 zvejnieku būdiņās apmetās rīdzenieki; Dubulti savu nosaukumu dabūjuši no pirmā iedzīvotāja — zemnieka Dubbelta, pēc citām ziņām no „Dubļu ciema”. Citi tagadējie peldu rajoni nodibinājušies tikai pēc 1848. g. 1877. g. tika atklāts dzelzceļš, 1905. g. — šoseja] — Rīga.
Tūristiem, kam neinteresē (pēc Liepājas apskates) brauciens uz Alsungu, ieteicams no Liepājas uzsākt skaistu maršrutu pa jūrmalu uz leju, uz Bernātiem (J. Čakstes piemiņas akmens) — Latvijas Holandi - Nīcu (svētdienas rītos baznīcā redz nīcietes krāšņos tautas tērpos) — Papi — Ķoņuciemu — Rucavu — Duniku — Bārtu. Jemot talkā satiksmes līdzekļus, šo jauko ceļojumu uz Kursu — latvju tautas tērpu vienīgo glabātuvi, var izdarīt 3 dienās. Ieteicams šāds maršruts: izbraukt no Liepājas pa dzelzc. līdz Otankai (80 snt., Liepājas — Rucavas dzelzc.), no stac. gājiens (12 km) uz tūristu apmetni Bārtas pag. „Puišeļos” (pārzina Ķiburis kundze). Saimniecībā daudz senlietas, tautas tērpu, saktas (etnografiski pareizi izstrādājumi arī pārdošanai), tālāk gājiens caur priežu un egļu mežiem uz Bārtu (6 km). Bārtas centrā Katrīnas Lielās caurbrauciena laikā stādītas milzu liepas; gleznaini Bārtas skati. No šejienes uz Duniku (10 km) un tālāk uz Rucavu (8 km), no Rucavas kājām gar Papes jūrmalu, Nīcu, Bernātiem vai arī ar autobusu caur Nīcu, gar Bernātiem.