XIV. Lapkritnis Vidzemes Šveicē!
Ieteicams iekārtot rudenī, pēc pirmām salnām; 1 dienas un arī vīkenda maršruts. Dzelzceļš Rīga — Sigulda Ls 1,35; 10 pers. tūristu grupām 25% lētāki. Vilcienu attiešanas laiku uzprasīt stac. ziņu birojam (tālr. 21540, no plkst. 6—24). Vēlams iepazīties ar kādu Siguldas un apkārtnes vēsturisku vadoni, bet ceļojumam katrā ziņā nepieciešams Siguldas orientēšanās plāns, ar tūristisko objektu apzīmējumiem (pieprasīt Centr. tūristu b-bā, stac. Rīga I). Armijas štāba karte 47. un 56. lapas ieteicamas tikai tiem, kas no šejienes vēlas uzsākt garāku maršrutu.
Sigulda ar apkārtni itin pelnīti iekarojusi sev Vidzemes Šveices nosaukumu, jo arī ārzemnieki šo skaistās Latvijas stūrīti, kur dziļas gravas mijas ar stāviem kalniem, kur klintis un alas paviz no mežonīgi saaugušiem krūmājiem, daudzkārt apzīmējuši par dabas šedevru. No Siguldas stacijas jāiet taisni, līdz Pils ielai (stacijā apskatīt tūristu informācijas stabu) un pa to, uz pili. Pils, ko 1207. g. cēlis ordeņmestrs Venno, sagŗauta zviedru-poļu cīņās. No ārējās priekšpils, caur pilsvārtiem, nokļūstam iekšējā priekšpilī, no kuŗas mūŗiem atveŗas neaizmirstams skats uz Gauju un Turaidu. Pirms doties tālāk, jāredz arī sirmā baznīca (1225. g.). Tālākais maršruts ved gar Siguldas draudzes skolu, Pižām, Pētera alu(!), Satezeles (līvju) pilskalnu(!), garām pilskalnam uz Kraukļu alu(!), pāri Vēja gŗavai (Vējupītei) līdz ceļam, kas ved uz Gaujas pārceltuvi. Orientēšanai nepieciešams Siguldas kūrorta komitejas izdotais propagandas prospekts, 50 tāpat der ievērot tūristiem nospraustos ceļus. Otrpus Gaujas, lielceļš pa kreisi, ved uz Krimuldu, pa labi, uz Turaidu. Pēdējo sasniedz pa Gaujas leju, apskatot pa ceļam Gūtmaņa alu (alas avotiņu senči lietojuši dziedniecībai), no kurienes pa kreisi kāpnes ved mākslīgajā Maijas (arī Viktora) alā (Turaidas Maija!). Turaidas pils (bīskapa pils) celta 1214. g. blakus izpostītai Kaupo lielajai pilij; izpostīta kaujās un 1776. g. ugunsgrēkā. Apskatāma Turaidas baznīca (1750. g.) un Turaidas Maijas kaps (1620. g.), pie vecās liepas. No baznīcas pa labi, pa Krimuldas lielceļu un tālāk pa kājceliņu (pa kreisi), sasniedz Kaupo lielās pils kalnu (arī Kārļa kalns; šī lībiešu pils nopostīta 1212. g.) un blakus tam atrodošo Karātavu (Rata) kalnu (soda vieta). Tālākā gaitā apskatīt Krimuldu (arī bīskapa pils, 1255. g.; galīgi sagŗauta), kuŗas jaunajā pilī (pirmais vasarnieks pilī bijis kņ. Suvorovs; pilī uzkavējies arī bij. Krievijas ķeizars) Sarkanais Krusts iekārtojis sanātoriju. Vēl apskatāma Velna ala, Gaujas krastā, pēc kam, gar Gaujmalu, lēni doties atpakaļ uz Siguldu (apm. 6 km). Lai visas pieminētās un šeit nepieminētās vietas (piem. „Ķeizara krēslu” u. c.) tūrists ērti varētu apmeklēt, ieteicams Siguldā iebraukt jau sestdienas pēcpusdienā, pārgulēt nakti tūristu mītnē, pie rakstnieku pils vai „Kalna-Klauķu” tūristu apmetnē, pie Paradīzes kalna). Vasaras maršrutiem no Siguldas sākas brīnišķi ceļojumi uz Cēsīm u. c. (variēt ar maršrutu V.).
