Vadonis ceļojumiem pa Latviju: 1934

XI. Rīga — Madona — Gaiziņš — Vestiena — Mārciena ; Rīga — Koknese — Ērgļi — Piebalga — Gaiziņkalns (ar dažādām variācijām)

Ieteicams maršruts atvaļinājuma pavadīšanai. Armijas štāba kartes 65. lp. (Piebalgas rajons; pārējās 66., 74., 75. un 83. tūristiem nepārdod). Mantnieka kartes VIII. lapa. Biļešu cena Rīga — Madona Ls 4,40 (grupām 50% rabats; vīkenda biļ. Ls 6,60), Rīga — Cesvaine Ls 4,90 (Ls 7,40); Rīga — Mārciena Ls 4,10; Rīga — Piebalga Ls 3,60; Rīga — Dzērbene Ls 3,10. Automaršrutu Rīga — Daugavas kr. — Koknese — Ogres kr. — Ērgļi — Vecpiebalga — Priekuļi — Cēsis — Sigulda — Rīga, ieteicams izlietāt kā paraugmaršrutu ārzemju ciemiņu iepazīstināšanai ar skaisto Latviju.

Katram latvietim reiz jāredz augstākais dzimtenes kalns — Gaiziņkalns (314 m; vārda nosaukums no salikteņa gaiss un zinis), kas pieder pie augstākiem kalniem Eiropas austrumlīdzenumā, jo Munameģis (324 m) Igaunijā, Turmbergs (331 m) pie Dancigas un daži kalni S. P. R. S. paceļas tikai nedaudz augstāk kā mūsu Gaiziņš. Stāsta, ka tad, kad ap Daugavu pie Rīgas braucot 40 ratos, Gaiziņkalna augstienē vēl braucot ragavās, un kad Zemgalē rudzu lauki jau zaļo, Gaiziņa piekalnēs vēl sniegs. Viss šis Daugavas-Gaujas augstienes apgabals (saukts arī par Dienvidvidzemes, Piebalgas un Gaiziņkalna augstieni) ir skaistākais Latvijā: neskaitāmi kalnāji, devīgu roku izkaisītie ezeriņi, upes, upītes un meži rāda ceļotājam skaistās Latvijas burvību. Parastā vīkendā Gaiziņkalnu apciemot pagaidām (līdz atklās jauno dzelzceļu) nevar, te jājem palīgā svētku brīvdienas vai atvaļinājums. Arī autotūristi, kas vēlas apmeklēt šo apvidu, dabūn krietni pastaigāt kājām, jo Gaiziņkalna apkārtnes ceļu stāvoklis neatļauj piebraukt pie kalna pakājes. Tūristu apmetņu gan šai skaistajā apvidū nav daudz, taču viesmīlīgu uzjemšanu ceļotājs atradīs ikvienā saimniecībā, kuŗas vēlāk pieteicat reģistrācijai tūrisma birojam, lai citiem šī novada apceļošana kļūtu ērtāka. Ieteicams maršruts Gaiziņa kalna apmeklēšanai: Rīga — stac. Mārciena — Ārona kalns, Grostonas pag. (apaļš pilskalns, nosaukts pēc Aiviekstes pietekas — Ārona upītes; tūrists šai gājienā ar katru soli jūt, ka apgabals no Aiviekstes līdzenuma uz Gaiziņkalna pusi, pakāpeniski paceļas augstāks) — Bērzaune (pie muižas, netālu no baznīcas, atrodas pilskalns; vietējie stāsta, ka baznīcas un pils pagrabi savienoti velvētām ejām; tuvumā Ratu un Bendes kalni) — Vestiena (kas vēlas pārgulēt nakti Vestienā, tam ieteicams apmeklēt 4 km attālo Spiru kalnu (266 m), pie Svītes ezera, Gaiziņš no šejienes apm. 12 km) — Gaiziņš [redzams jau no tālienes; kalns atrodas 2 māju (Kalna un Lejas Gaiziņu) robežās; no kalna jauks skats: ezeru virkne (lielākie Talejas un Kaķīša ez.), ziemeļos — Bākužu, Lemju u. d. c. kalni, Vestienas, Bērzaunes, Ērgļu, Kalsnavas, Lazdonas un Cesvaines baznīcu torņi. Ievērojot kalna stāvumu, vietējie vasarā žagarus no kalna virsotnes ved ar ragavām. Veci ļaudis stāsta, ka kādā vietā uz kalna lopi senāk kāri laizījuši zemi — tur atrasts sāls, bet valdība sāls bedres likusi aizbērt] — Viesiena (Viesienas mž. interesants Ilziņu jeb Dzirnavezers, kuŗā dažās vasarās uzpeld grimstošā sala) — Želgovska — Madona (maršruta gaŗums apmēram 40 km). Ieteicamāk (atkarībā no laika) no Gaiziņa kalna mest riņķi un apmeklēt saredzamo un tuvu liekošos (tomēr ap 6 km) Bākužu kalnu (280 m, lielisks skats uz Ērgļu un Vecpiebalgas pusi!) — Lemju kalnu pie Lubejas Naglas kroga (261 m; apm 11 km no Gaiziņa kalna; 4 km no Bākužu k., stāva siena, plašs skats: redzams attālais Klētskalns (274 m), Līderes ezeri, Piebalgas baznīca, Nesaules k. (285 m), apaugušais Svētais kalns, kas gan pēc izskata, gan nostāstiem līdzinās Zilajam kalnam, u. c. kalni un ezeri) — Lautere — Viesiena — Madona. Tiem, kuri maršrutu sāk no Madonas [pirms apm. 40 gadiem pilsētas vietā bija tikai Biržu muižas lauki; par „donu” (Mad-dona, Ļaudona u. t. t.) augšļaudieši sauc ieleju starp augstumiem], ieteicams gājiens uz Viesienu, 41 Lauteri (naktsguļa), tālāk pa lielceļu uz vakariem, 18. kilometrī nogriežoties pa kreisi, uz Grāvju dzirnavām, tām cauri uz Lemju kalnu (sk. augšā), no kalna atpakaļ cauri dzirnavām uz lielceļu, turpinot ceļu uz priekšu līdz krustceļam ar Lubānas traktu (pie Linūžu mājām), pa Lubānas ceļu pa kreisi turpināt ceļu līdz Lubejas pienotavai (Virdzas m.), kur netālu nogriežas ceļš (pa kreisi) uz Bākužu kalnu (sk. augstāk); no Bākužu k. tālāk uz Ādmiņu mājām — Devēnas muižu (Kaķīšu ezers) — Kaķīšu krogu — pie Riekstu mājām nogriezties, cauri mežam, uz Gaiziņkalnu (ceļš piemērots kājniekiem). No Gaiziņkalna var turpināt ceļu uz Vestienu u. t. t. (sk. augstāk) vai atgriezties atpakaļ uz Madonu pa šādu maršrutu: Gaiziņš — Smiltenes skola — Abrēnu mājas, tālāk pa lielceļu (pa kreisi) uz Kalnmuižu (sarkana ķieģeļu ēka), un tālāk, gar Ķelēnu kalnu, līdz krustceļam pie Viesienas pag. nama (Viesienas mž.), un tālāk uz Madonu. Pēdējais maršruts: Madona — Viesiena — Smiltenes skola, ieteicams autotūristiem, kuriem pie skolas jāatstāj mašīna un Gaiziņš jāapmeklē kājām.

No Madonas, kam laiks atļauj, sākas ļoti jauks maršruts tālākam ceļojumam uz Brēžes, Rēķu un Nesaules (285 m) kalniem — Kārsdabu un Cesvaini [ar dzelzslaikmetu sākot te bijusi pils; 1209. g. Cesvaine pāriet Rīgas bīskapa īpašumā; mūŗa pils celta apm. 1399. g.; Cesvaines pili 15. g. s. apbruņo lielgabaliem; ap pili rodas pilsētiņa, kas kaŗa gados nokļūst gan krievu, gan zviedru rokās, līdz 1656. g. krievi noposta kā pili, tā seno pilsētiņu; tag. jaunā pils (ģimnazija — tūristu mītne) celta 1890. g. un izmaksājusi 3 milj. zelta rubļu; mākslinieciskā pils iekšiene, pie kuras izdaiļošanas strādājuši vācu meistari 3 gadus, 1905. g. izdedzināta; jauks skats no torņa. Skolā nodibināti interesanti muzeji. Interesanta arī gotiskā baznīca (1877.), celta no plēstiem laukakmeņiem.] No Cesvaines var atgriezties pa dzelzceļu uz Rīgu vai turpināt ceļojumu pēc VII. maršruta uz Vidzemes Malienu vai: Cesvaine — Kraukļi (hernhutiešu saiešanas nams) — Tirza — Kleivas — Tīrumlaiskums — Vasaraudzis — Jāņa Poruka Prēdeļi — Druvienas mž. — Mārtiņskola — Jaunpiebalgas mž. (Gauja, st. Piebalga vai ceļojums uz Vecpiebalgu). Ziemu visu pieminēto apgabalu ļoti iecienījuši kaislīgākie slēpotāji.

Ieteicams ceļojumu uz Gaiziņkalnu savienot ar citu interesantu maršrutu, vispirms iepazīstoties ar latvisko Piebalgas novadu — Vidzemes sirdi. Lūk, daži maršruti (sīkāki jāizstrādā ikvienam pašam pēc armijas kartes 65. lp., attāluma mērītāja un sava laika): Rīga — stac. Dzērbene — Dzērbenes mž. (naktsguļa) — Nēķina mž. (ezeri) — Bregža kalns (252,7 m; jauks skats uz Gaiziņu, Bākužu kalnu, pat pāri Cēsīm uz Zilo kalnu) — Alauksts — Inesis (7 salas) — Vecpiebalga — Lubeja — Bākužu kalns — Devēnas mž. (Kaķīšu ezers) — Gaiziņa kalns (tālāko ceļu izvēlēties pēc augstāk apskatītiem 42 maršrutiem). Maršruts derīgs arī autotūristiem, kuŗiem, ievērojot ērto pārvietošanās iespējamību, tomēr silti ieteicams braukt pa šādu Vidzemes maršrutu (derīgs arī velotūristiem): Rīga — Ogre — Lielvārde — Koknese (apst.) — Pērse — Vecbebri (mž. parks, pils) — Jaunbebri — Irši (Katrīnes Lielās dibināta vācu kolōnija) — Liepkalnes pag. valde (iesākas augstākais Latvijas novads) — Ziestu kalns (starp Veņenu un Bārkaišu m., ceļa labā pusē; 216 m; no torņa plašs skats uz Gaiziņu u. c. kalniem un Piebalgu) — Ogre (skaisti skati) — Ērgļi (pilsdrupas, Rūd. Blaumaņa kaps, Ogres krasti un krāces). Tūristi — kājām gājēji Ērgļus var sasniegt ar pasta auto Rīga-Ērgļi (atiet plkst. 16,00 no pasta), vai pa dzelzc. Rīga — Koknese un tālāk autobusā Koknese — Jumurda (plkst. 20,55 no st., maksā Ls 2,-). No Ērgļiem sākas jauks ceļojums kā uz Piebalgu, tā uz Gaiziņkalnu (kam laiks, var apmeklēt abas šīs vietas). Autotūristiem, kam Piebalga pazīstama, no Ērgliem ērta braukšana uz Vestienu (pa ceļam jauki ezeri) un tālāk, kā agrāk teikts. Kas vēlas apmeklēt abas pieminētās vietas, no Ērgļiem ieteicams uzmeklēt Jumurdu (ezers ar 3 salām; interesanta ir „Jaunrūsiņu” paraugsaimniecība) un tālāk — Vecpiebalgu. Kājām gājējiem baudu dod Ogres krasti, bagātā stādu valsts mežā un līčos, starp Ērgļu „Ceplīšiem” un Vecpiebalgas „Jaunzemjiem”, galvenais — skaistās stāvās un dziļās tērču gravas, kuŗās mājo ūdri, dzērves, stirnas, ūdeles u. d. c. Vecpiebalgā iepazīties ar šo latvisko novadu un jauko dabas stūrīti (jaukākā vieta — starp Ineses un Nedzes ezeriem). Ievērojot vājo zemi, piebaldzēnu galv. nodarbošanās agrāk bija amatniecība (ratiņu dreijāšana, amatniecība, tirgošanās) un tikai pēdējos gados attīstās lopkopība. Interesanti atzīmēt, ka Vecpiebalga devusi mūsu tautai vairāk sabiedrisku darbinieku, kā jebkurš cits novads. Ap 1200. g. te vēl bijusi latvju pils un nometne, ko vāci noposta. 1340. g. Rīgas archibīskaps te uzceļ mednieku pili, ko 1545. g. sagrauj Jāņa Briesmīgā kaŗa pulki (pilsvietas tuvumā redzams Skanstes kalniņš, ko krievi vienā naktī sanesuši cepurēm, lai no kalna apšaudītu pili). Vēsturnieki stāsta, ka lielais ziemeļu kaŗš sācies piebaldzēnu dēļ: 1699. g. cauri Vidzemei braucis Maskavas lielsūtnis, kuŗu piebaldzēni apzaguši. Par to Pēteris Lielais iesācis kaŗu, pie kam armijas virspavēlniekam, Vidzemes iekaŗotājam Šeremetjevam, atdāvina Piebalgas novadu. Š. te nometina Jaroslavas krievus, kas te saprecējušies un pārlatviskojušies. Apskatāmas: pilsdr., Grišku kalns, Kaudzīšu „Kaibēni”, Kronvalda un Kaudzīšu kapu vietas. Te tūristam jāuzsāk otrs ceļa posms uz Vestienu, Gaiziņkalnu, Madonu, Cesvaini u. t. t. Tiem, kas vēlas vīkendā iepazīties ar Vecpiebalgu, ieteicams braukt sestdienā ar vilc. no Rīgas pl. 15,33 un no stac. Ieriķiem pl. 17,30 turpināt ceļu ar autobusu uz Vecpiebalgu. Pirmdienas rītā atgriezties atpakaļ tādā pat kārtībā (autobuss no Vecpiebalgas uz Ieriķiem pl. 4 rītā). 43 Autotūristiem, kas jau Gaiziņkalnā bijuši, ieteicams turpināt ceļu uz Cēsīm, garām Alaukstam, Bregža kalnam (sk. iepriekš) — Nēķins (apsk. Gauju; kājām gājējiem: Nēķins — Dzērbene — Dzērbenes stac.) — Veselauska — Priekuļi (lauks. skola) — Cēsis — Sigulda — Rīga. Šeit pieminētos maršrutus iespējams dažādi variēt. Vislabāko izraudzīsities, ja pajemsit sīku karti un pēc tās pārbaudīsit visus šeit apskatītos ceļojumus.