V. Rīga — Cēsis (Cēsis — Unguri — Lielstraupe — Brasla — Sigulda; arī: Cēsis — Kārļmuiža — Līgatne — Sigulda; arī: Ieriķi — Līgatne)
Vīkenda maršruts. Vīkenda dzelzceļa biļete turp un atpakaļ Ls 4,20. Visi maršruta izdevumi ap Ls 6,— — 7,—. Pirms izbraukšanas iepazīties ar interesanto Cēsu vēsturi un pieprasīt Cēsu kūrorta komitejas izdotos prospektus 25 par Cēsīm.
Visāda veida informāciju un izziņas par maršrutiem, naktsmītnēm, sniedz C. K. K. Rīgas birojs, Palasta ielā Nr. 10, dz. 14, tālr. 34483. Tālākiem maršrutiem, kas sākas Cēsīs (sk. piem. XIII. maršrutu), nepieciešama Armijas štāba kartes 55. lapa.
| 2. 3. | 2. 3. | 1. 2. 3. | Km | 2. 3. | 2. 3. | 2. 3. | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 8.05 | 15.33 | 20.10 | — | Rīga | 8.30 | 17.30 | 21.25 |
| 9.25 | 16.52 | 21.28 | 54 | Sigulda | 7.16 | 16.13 | 20.09 |
| 9.39 | 17.06 | 21.42 | 65 | Līgatne | 7.02 | 15.57 | 19.56 |
| 10.21 | 17.47 | 22.24 | 93 | Cēsis | 6.24 | 15.19 | 19.17 |
Neaizmirstamas ir Cēsis (8500 iedz.) — „Pērle Vidzemes vaiņagā”! Ieteicams izbraukt sestdienā, pārgulēt nakti Cēsu kūrorta komitejas tūristu mītnē (Raunas ielā 7), bet kam laiks to neatļauj, Cēsīs var iebraukt arī svētdienas rītā. Pēc jaukās pilsētiņas vispārējas apskates, tūristam katrā ziņā sava stunda jāziedo Cēsu pilsdrupām un romantiskam pils dārzam (pils celta 1210. g.; 1577. g. septembrī, lai izbēgtu no Jāņa Briesmīgā gūstniecības, 300 vīru, sievietes un bērni sapulcējušies pils kapellā un konventa zālē, zem kuŗām bija paliktas 4 pulveŗa mucas, uzsprīdzināja sevi; plašs skats, no pils rietumu torņa, līdz pat 42 km attālam Zilam kalnam). Jāapskata arī jaunā pils (garnizona štābs), Sv. Jāņa baznīca (1283. g.; torni cēlis pēdējais lībietis Mārcis Sārums, altāŗa priekštelpā varenā ordeņa mestra Pletenberga (1494.—1535.) kapakmens un tēls; baznīcas slieksnis stāv tikpat augstu pār jūŗas līmeni, kā Rīgas Pēteŗa baznīcas torņa gailis!), vecais tirgus laukums ar aku no 17. g. s. (ūdeni 1701. g. slavējis zviedru karalis Kārlis XII.), Brīvības pieminekli Uzvaras laukumā (pamati likti slaveno Cēsu kauju piemiņas dienā, 22. jūn. 1924. g., atklāts Cēsu 700 gadu jubilejas svētkos), kritušo varoņu pieminekli (Cēsu kapos). Jauks ir gājiens pa Cēsu „vecpilsētu”, gar Vintergravu (apskatīt lielāko smilšakmens alu) uz Bērzaini (agr. ritteršaftes ģimnazija; 2 km) un no šejienes tālāk uz Gauju; (var iet arī pa Cēsu-Limbažu lielceļu uz Raiskuma tiltu, kur pa kreisi no ceļa, apm. 1 km, pie grantsbedrēm, apskatīt turku kapsētu, kur apglabāti 13 turki, kas 1787. g. tika te nometināti pēc krievu-turku kaŗa). Kam laiks atļauj, ieteicams uzjemties no Cēsīm tālāku ceļu, pa Cēsu-Limbažu lielceļu, lai veiktu maz populāru, bet jauku un ieteicamu maršrutu: Cēsis — Raiskums — Raiskuma ezers — Raiskuma muiža (no šejienes ieteicams mazs gājiens sānis uz Satekles pilskalnu, kraujā Gaujas krastā); tad tālāk pa Raiskuma-Auciema liepu aleju līdz Auciema ezeram un muižai (jānogriežas atkal uz Cēsu-Limbažu lielceļu) — Ungura krogs (pa kreisi paliek Ungura ezers; apskatīt Ungura pilskalnu un kapsētu blakus tam); tad tālāk pa Braslas-Unguru ceļu līdz Stalbes muižai (Valmieras-Rīgas šos.), tad pa kreisi līdz Plāčiem, Balkalnam (krāšņs skats!), Lielstraupes pilij (23 km no Cēsīm, pils ar baznīcu zem viena jumta); jāapskata arī apmēram 1½ km attālā Mazstraupes ordeņa 26 pils (celta no laukakmeņa) un Straupes draudzes skola. Straupē [Straupe pirms vairāk kā 300 gadiem bija pilsēta; 1206. g. priesteris Daniels te uzcēla baznīcu, 1263. g. uzcelta pils, 1356. g. Straupe ir pilsēta ar birģermeistaru, rātskungiem un Rīgas tiesībām. Zviedru-poļu kaŗos pilsētiņa iznīcināta; tagad Straupi piemin vienīgi kā krāšņu apvidu]; jāpārguļ nakts, lai otrā dienā pa Valmieras-Rīgas lielceļu, gar gleznaino Braslu (agrāk saukta par Straupi; apskatīt Braslas spēkstaciju, apm. 2 km no lielceļa), sasniegtu Turaidu un Siguldu (apm. 21 km), no kurienes atgriezties ar vilcienu Rīgā (skat. XIV. maršr.). Maršruts Cēsis-Rauna aprakstīts XIII. maršrutā.
Bet tiem, kas vēlas sīki iepazīties ar Vidzemes Šveices krāšņumu, ieteicams šāds maršruts (ievām ziedot): Cēsis — Meijermuiža (3 km) — Meijermuižas parks (Sarkanā ala, Ķeizara laukums) — Simtupīte — Kārļa muiža (Amatas klintis, Zvārtas iezis) — Ķempju baznīca — Līgatnes upe — Līgatnes papīra fabrika (30 km no Cēsīm, 7 km no Līgatnes dzelzceļa stacijas) — Nurmižu muiža — Laura — „Kalna Klauku” tūristu apmetne (pie Siguldas Paradīzes kalna) — Kraukļa ala — Sigulda. Šo maršrutu var sākt arī otrādi: Sigulda-Cēsis vai arī Līgatne-Cēsis (ieteicams tiem, kas Siguldu jau pazīst). Tiem, kuŗi Siguldu un Cēsis pazīst, vai arī šīs vietas apmeklējuši īsajā vīkendā, ieteicams katrā ziņā vēl veikt šādu jauku maršrutu: Rīga — st. Ieriķi — Kārļa dzirnavas, elektr. spēkstacija (5 km) — Zvārtas iezis (4 km) — tūristu apmetne „Leimaņi” (4 km; pārgulēt nakti) — Ķūķu klintis (½ km) — Zviedru kapi (2 km) — Skāļupe (1½ km) — Grantskalns (2½ km) — Līgatnes papīra fabrika (½ km), no kurienes auto satiksme ar Līgatnes staciju (65 sant.). Pēdējo maršrutu var kombinēt arī citādi, piem. sestdienā: Rīga — Līgatne — „Leimaņu” tūristu apmetne; svētdienā: „Leimaņi” — Cēsis — Rīga (ar vakara vilcienu).