XIII. Atvaļinājumā cauri Latvijai! Rīga — Sigulda — Cēsis — Rauna — Jaunlatgale — Rēzekne — (ezeru zeme — skaistā Latgale!) — Daugavpils — Pļaviņas — Koknese — Baldone — Bauska — Rundāle — Mežotne — Jelgava — Kuldīga — Talsi — Kurzemes Šveice — Sabile — Kandava — Tukums — Rīgas Jūrmala (un variācijas)
Ieteicams maršruts atvaļinājuma pavadīšanai, apm. 3 nedēļām. Visi maršruta izdevumi ap Ls 60,—, velosipēdistiem lētāki. Nepieciešamas armijas 46 štāba kartes 23., 55., 95., 96., 97., 105., 29., 65. lapas, velosipēdistiem pietiek ar labu ceļu karti. Nepieciešams tūristu apmetņu un vilcienu saraksts. Latgalē naktsmājas meklēt lielākos centros, apprasoties pag. valdēs, skolās un tml. Ekskursijām ieteicams iepriekšējo maršrutu iesūtīt Latgales tūristu b-bai, Daugavpilī, izskatīšanai un naktsmāju atzīmei. Ceļojums pa Latgali katrā ziņā ieteicams, jo sniedz bagātīgus pieredzējumus par mūsu dzimtenes krāšņumu un kā dzīvo daļa no mūsu tautas. Sevišķi ieteicams ceļojumu tā iedalīt, ka Aglonu iznāk apmeklēt Vasarsvētkos vai 15. augustā.
1. dienā: (no rīta): Rīga — Sigulda (sk. XIV. maršrutu). Turaidas un Krimuldas apskate. Naktsguļa tūristu mītnē, rakstnieku pilī.
2. dienā: (agrā rītā) Siguldas draudzes skola — Kraukļu ala — „Kalna-Klauķu” tūristu apmetne, pie Paradīzes kalna — Laura — Nurmižu muiža — Līgatnes papīru fabrika — Grantskalns — Skāļupe — Zviedru kapi — „Leimaņu” tūristu apmetne — „Ķūķu klints” — Kvēpenes pilsdrupas — Vaļu kalns, pie Meijermuižas — Cēsis (naktsmītne tūristu mītnē).
3. dienā: no agra rīta: Cēsu apskate (sk. V. maršrutu). Pl. 9,15 ar autobusu Cēsis — Ape (izjemot svētdienās) uz Raunu (biļete Ls 1,60). Rauna ir sena pilsētiņa, pilnīgi iznīcināta ziemeļu kaŗā. Apskatāmi: archibīskapa pils (1381. g.) drupas, kas savā laikā bija viens no visstiprākiem cietokšņiem; brīvības piemineklis, Raunas ūdenskritums, baznīca, Raunas Tanisa kalns (izrakumi liecina, ka te, vēlā dzelzs laikmetā, bijušas sevišķi lielas celtnes un apcietinājumi) un zviedru laika apcietinājumi Baiškalna pagastā (atkarībā no laika). Gājiens uz Meļļu staciju (apm. 12 km, no kurienes pl. 16,35 atiet vilciens uz Jaunlatgali (Ls 4,60; Jaunlatgalē pienāk plkst. 20,59), c. Gulbeni. (Sk. variāciju maršruta beigās: Rauna — Piebalga — Gaiziņš — Cesvaine — Gulbene; arī Rauna — Umurga — Salacgrīva — Ainaži — Valmiera).
4. dienā plkst. 7,25 pa dzelzc. Jaunlatgale — Rēzekne (Ls 2,40; pien. 9,05). Rēzeknē, Latgales kultūrālais centrs, apskatīt „Latgales tautas namu”, pilsdrupas (1285. g.), katoļu baznīcu (1895. g., impozanta būve gotu st.), pareizticīgo baznīcu (1846. g.), ģimnaziju, upi u. c. Atkarībā no laika, apmeklēt Ančupenu kalnus (220 m) un Adamovas muižu (sv. Helenas aka ar dziedinošu ūdeni, ezers ar saliņām). Par Rēzeknes pils būvi tautā vēl uzglabājusies šāda leģenda: pēc kādas Volkenbergas valdnieka atraitnes nāves palika tikai trīs meitas — skaistules Roze, Lūcija un Marija, kas ieguva Volkenbergas valdnieka īpašumus. Katra no māsām uz sava īpašuma uzcēla sev pili, kuŗas pēc māsu vārdiem nosauktas par Rēzekni, Ļucinu (Ludza) un Marinhauzenu (Viļaku). No Rēzeknes uz Maltu (ar auto, vai vilc. 15,15; biļ. 55 snt); no Maltas gājiens kājām cauri skaistākam Latgales apvidum: Baravaja — Zosnas ezers — Rēznas ezers — Lipuški — Volkenbergas pilskalns (249 m; 1263. g. celta vācu pils; atlieku nav) — Ubagava — Ļoļi — Ruduški — Liepu kalns (266 m) — Isakova — Ežu ezers (bagāts salām) — Bukmuiža (skats no baznīcas torņa) — Dagda (Dagdas ezers, Zamoka un Lubānas pilskalni) — Konstantinovas muiža — Sivera 47 ezers — Auleja (veclaiku baznīca) — Grāveri (visu ceļu pa labi un kreisi ezeru virkne) — Aglona [starp Cirīša un Egles ezeriem; katoļu garīgās kultūras centrs. Apskatāma archibīskapa baznīca (baroks) ar 10 altāriem un Sv. Marijas Brīnumdarītājas svētbildi uz ozola koka; no baznīcas torņa jauks skats. Blakus baznīcai bij. vīriešu klosteris, dib. 1700. g. Starp krāšņo Aglonas augļu dārzu (ierīkoti arī zivju dīķi) un Egles ezeru, kopš 1834. g. atrasts sēravots ar dziednieciskām īpašībām. Nepilnu km, skaistā vietā, atrodas Aglonas ģimnazija. Apmeklēt Cirīša ezera (750 ha liels) saliņas, it sevišķi Upuŗkalna salu, kur uz senču pilskalna, ziemeļkrastā, redzama upurēšanas vieta; salā simtgadīgi koki. No Aglonas jauks maršruts uz Jaunaglonu — Kameņecu, pie Rušunas ezera (sk. tuvāk IX. maršrutā). Vasarsvētkos un 15. aug. Aglonā saplūst vairāk kā 20.000 svētceļotāju) — Somerseta — Aglonas stac. (10 km no Aglonas), pa dzelzceļu uz Daugavpili (vilc. atiet 10,12, 16,18, 18,22 un 21,53 3. kl. Ls 1,25). Pieminētajam Latgales maršrutam jāveltī 5 dienas, lēšot, ka dienā kājām nostaigā apm. 20 km, bet šis ceļojums būs neaizmirstams!
11. dienā: Daugavpils apskate, [6 km garais dambis gar Daugavu (1841. g.); cietoksnis (iesvētīts 1833. g.); Grīva, uz Daugavas kr. krasta; dzelzceļu darbnīcas]. Gājiens uz Poguļankas kūrortu (7 km, Daugavas labā krastā, lejpus pilsētas, dib. 1883. g.; atpakaļ ar autobusu no Poguļankas tirgus laukuma vai ar tvaikonīti), kuŗu pirms pasaules kaŗa apmeklēja peldviesi no Lietuvas, Pēterpils un Maskavas. Ja laiks atļauj, ieteicams izbraukums (autobusa satiksme no Valdemāra ielas un tirgus lauk. stūŗa) uz vasarnīču rajonu Stropiem (8 km), skaistajos Stropu ezeru krastos. Vakarā (17,30) ar dzelzc. līdz Pļaviņām (20,21, 3. kl. Ls 3,10), naktsguļa pils. valdes tūristu mītnē (sk. III. maršrutu).
12. dienā: Pļaviņas — Koknese (laivā vai kājām; sk. III. maršrutu). Nakti pārgulēt Latvijas ekskursiju b-bas tūristu mītnē.
13. dienā: plkst. 9,12 pa dzelzc. līdz Ikšķilei (Ls 2,50), no Ikšķiles (apskatīt pirmo baznīcu) jauks gājiens uz Baldoni (Riekstu kalns), kūrorta apskate.
14. dienā: (saulei lecot) gājiens uz Iecavu (apm. 18 km), no Iecavas plkst. 11 (pārbaudīt Rīgā pa tālr. 26833), ar autobusu uz Bausku (biļ. Ls 1,50). Bauskā pilsdrupu (1443. g.) apskate un gājiens uz Rundāli (apm. 10 km; sk. X. maršr).
15. dienā: Latvijas Versaļas — Rundāles pils (arch. Rastrelli mākslas darbs, 1736. g.) apskate, gājiens uz Mežotni (varenā zemgaļu pilskalna (uzkāpt) un Mežotnes pils, tag. skolas, apskate); plkst. 11,11 no Mežotnes stac. brauciens līdz Jelgavai (Ls 1,55; pienāk 14,50). Apm. 2½ st. jāveltī pilsētas, galv. kārtā pils, apskatei, (arī Rastrelli darbs). Plkst. 17,17 ar vilc. turpināms ceļš (Ls 3,60) līdz Skrundai (Kalpaka bataljona cīņu vieta), kur no stac. tūliņ ar autobusu (36 km, Ls 3,—) jābrauc tālāk uz Kuldīgu.
16. dienā: Kuldīgas apskate; Rumba (sk. VI. maršrutu). Plkst. 18,30 ar autobusu (no Baznīcas ielas 13) uz Stendi 48 (47 km, Ls 3,—), no kurienes ar vilcienu (21,10) uz Talsiem (14 km, Ls 0,35), kur sākas t. s. „Kurzemes Šveice”. Pilsēta („dārzu pilsēta”) atrodas uzkalnē, pie Talsu ezera. Apskatāmi: pilskalns (kuršu pils vieta), Baznīckalns, Dzirnavkalns (13. g. s. uzcelta ordeņa pils, 1659. g. zviedru nopostīta), Talsu baznīca (zem grīdas plaši pagrabi — kapi); Krēķu ezers un Krievu kalns (4 km no pilsētas). Naktsmājas pilsētas tūristu mītnē.
17. dienā: ar vilc. 6,20 uz Sabili vai Stendi, no stac. uz Sabiles pilsētu, pilsētas apskate, tālāk gājiens cauri Kurzemes Šveices centram, gar Matkules Buses pilskalnu, uz Kandavu (sīkāki sk. VI. maršr.). Kandavā naktsmājas pils. valdes tūristu mītnē.
18. dienā: gājiens uz Kandavas stac. (sk. VI. maršr.), no kurienes ar vilc. 8,09 uz Tukumu (70 snt.). Tukumā: pilsētiņas apskate [te senāk dzīvojuši līvi; vārds „Tukums” cēlies no līvu valodas un nozīmē „čupukalns”; pēc līvju apmešanās ordenis ap 1300. g. te uzcēlis pili, kuŗas pakājē nodibinājies miestiņš; pils noderējusi ordeņa mestram Pletenbergam kā medību pils, te apmācīti arī medību vanagi; pēc 1730. g. pils sabrukusi], pēc kam gājiens uz Milzu kalnu, Šlokenbeku, Valgumezeru (Amarnieku tūristu apmetne) un stac. Smārdi (sk. II. maršrutu). No Smārdes ar vilc. līdz Dubultiem (85 snt.), kur Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes tūristu mītnē pārgulēt nakti. Rīgas Jūrmalā ieteicams uzkavēties pāris dienas, noskalot „ceļa putekļus” un pilnīgā mierā atpūsties. Kam laiks atļauj, šim ceļojumam veltīt 3—4 nedēļas, ieteicams pieslēgt arī Vidusvidzemes maršrutu, no Raunas, uzsākot šādu ceļa gabalu: Rauna — Auļi — Vecpiebalga — Gaiziņa kalns — Bākuža kalns — Lemju kalns — Nesaules kalns — Cesvaine — Dzelzava — Jaungulbene — Gulbene un turpināt pa dzelzc. no Gulbenes stac. uz Jaunlatgali, kā jau uzrādīts. Tādā gadījumā ceļojums gan ieilgst par apm. 4 dienām, tomēr apceļota Vidzemes sirds, t. i. viens no skaistākiem Latvijas novadiem. Kam šis apvidus jau pazīstams, ieteicams maršruts (sk. XI. maršr.) Rauna — Cēsis — Umurga (baznīca, J. Neiķena un Fr. Bārdas kapi) — Limbaži [senos laikos te atradusies līvu pils — Lembselle, līdz 15. g. s. Limbažu ezerā pa Svētupi brauca jūŗas kuģi; 1223. g. Rīgas dibinātājs bīskaps Alberts uzceļ Limbažu pili, līvu pilskalnā, starp ezeriem; Limbaži piederēja pie Hanzas savienības; tirgus laukumā atradās 3 ģildes, rātsnams, Sv. Bērtuļa baznīca un kauna stabs. 1621. g. Gustavs Ādolfs piešķir Limbažus Rīgai, kā atzinību par Rīgas drošsirdību. Apskatīt: Jāņa baznīcu (Sv. Bērtuļa baznīcas vieta, 1680. g.), pieminekli kritušiem atbrīvotājiem, Latvijas valsts himnas komponista K. Baumaņa kapu] — Salacgrīva [uz Salacas stāviem krastiem pie ietekas jūŗā, ap 1907. g. bija Ziemeļvidzemes lauku ražojumu eksporta centrs; arī tagad caur Salacgrīvas ostu norit dzīvs koku eksports; Salacas jūrmalā, Kuivižciema, Salacgrīvas un Zvejciema zvejnieku novadi; netālu no Salacas ietekas jūŗā, uz l. krasta, atrodas bīskapa 49 pilsdrupas un apcietinājumi, redzami tikai pamata mūŗi ar 4 bastioniem; pilskalna virsu tagad apstrādā; apskatāma arī baznīca ar pēdējā Salacas lībja piemiņas plāksni] — Ainaži [agrāk lībju zvejniekciems purvaina meža vidū; Ainažu osta (1900.—1905. g. g.) ieņem 4. vietu, tūlīt aiz Ventspils. Latvju jūrniecības šūpulis — te būvēti ap 50 latviešu kuģu; 1864. g. Kr. Valdemārs nodibina jūrskolu, kas savā laikā bija lielākā visā Krievijā; 247 asis gaŗš jūŗas mols; 23 m augsta bāka; kŗavu kuģos neiekŗauj no krasta, bet no prāmjiem; Kīlmežā, pie Ainažiem — senču pilskalns] — Valmiera (pa dzelzc., 82 km). No Valmieras iespējami dažādi maršruti (sk. VIII. maršrutu).
Šeit pieminēto maršrutu „Cauri Latvijai!” var netikvien veikt pa atsevišķiem posmiem, bet arī dažādi variēt. Piem., tiem, kuri Latgali vēlas apskatīt atsevišķā braucienā, ieteicams pēc Piebalgas, Gaiziņkalna un Cesvaines apskates, no Gulbenes braukt uz Alūksni (sk. VII. un XI. maršrutus), iepazīties ar Vidzemes Malienu, skaisto Apekalnu un tālāk: uz Valku — Valmieru (izbraukums uz Burtniekiem, Mazsalacu pēc VIII. maršr.) — Zilo kalnu — Ainažiem; Ainaži — Saulkrasti (Neibāde) ar kuģi. No Saulkrastiem kājām vai pa jauno dzelzceļu, cauri Carnikavai, Vecāķiem uz Rīgu.