X. Rīga — Salaspils — Ikšķile — Baldone — Iecava — Bauska — Mežotne — Tērvete — Jelgava (ar variācijām)
Ideāls maršruts mūsu maizes klēts — skaistās Zemgales — iepazīšanai. Nepieciešamas Armijas štāba kartes 40., 41. un 48. lp. Autotūristiem pietiek laba ceļu karte. Autotūristi praktiskus aizrādījumus šī maršruta veikšanai var pieprasīt pa tālr. 33047. Ekskursijām piemērotus autobusus vai smagās mašīnas piepr. pa tālr. 34063, 27336, 93902, 26359, 92172 vai 33047. Dzelzceļš Rīga — Salaspils 40 snt., Rīga — Bauska Ls 3,10, Rīga — Jelgava Ls 1,05, Dobele Ls 2,30.
Starp Rīgu un Salaspili (18 km no Rīgas) sezonas laikā ļoti dzīva vilcienu satiksme. Salaspilī 1380. g. uzcelta vācu pils, kuŗu 1577. g. rīdzenieki, Jāņa Briesmīgā kaŗaspēkam tuvojoties, nodedzināja. No Salaspils laivā pārcelties uz Mārtiņsalu. Šī saliņa ir ļoti maza (450 kv. asis), taču ar slavenu pagātni: te atradusies stipra vācu pils (pirms Salaspils pils. dibin.) un sv. Mārtiņa baznīca (1186. g.; otrā krist. baznīca Latvijā). 1202. g. salai uzbrūk 37 zemgaļi, nodedzina lībiešu ciemu, bet vācu pili iejemt tiem neizdodas. 1203. g. pili bez panākumiem apsēda Polockas kņazs. 1206. g. pili iejem vietējie līvi, kuŗus tomēr jo drīzi uzvar Alberta krustneši. 1225. g. baznīcā sprediķo pāvesta legāts Modenas Viļums. Blakus Mārtiņsalai atrodas interesantā Doles sala (cietusi kaŗā, arī senas pils vieta; Doles nēģu tači). Atgriezušies Salaspilī, turpinām ceļu uz Ikšķili, apskatot pirmās kristīgās baznīcas (Sv. Marijas katedrāles drupas 1185. g.). Baznīcas kristību toveris, kurā kristīti pirmie līvi, redzams Doma baznīcā. Bez baznīcas te atradusies arī pirmā vācu pils. Šaipus baznīcas zviedru skanstis un agr. bastioni, kur 1605. g. notika kauja starp zviedru un poļu kaŗapulkiem. Zviedrus vadīja hercogs Kārlis Södermanlands (vēlākais Kārlis IX.), kuŗu kāds Kurzemes kaŗa lielskungs (poļu kaŗaspēkā) jau bija sagrābis un pat atbruņojis. Nākošo zviedru karali izglāba kāds Vidzemes muižnieks, atdodams tam bēgšanai savu zirgu. Glābēju ienaidnieki sacirta gabalos, bet viņa pēcnācēji par to ieguva zviedru brīvkungu tituli.
No šīs vēsturiskās vietas jāpārceļas par Daugavu, Kurzemes pusē, kur sākas skaists gājiens gar Avotiņa pilskalnu (pie Bērzenes upītes), Riekstu kalnu (80 m), skaisto Lilijezeru uz Baldoni (15 km no Ikšķiles stac.). Viduslaikos Baldone pieder vācu ordenim. 1562. g. piedalīta jaundibinātai Kurzemes hercoģistei. Ap 1648. g. uzjēmīgais hercogs Jēkabs te ierīko pirmo „dzelzsāmuru” hercoģistē (dzelzsrūda no apkārtnes purviem). Kā kūrorts Baldone kļūst pazīstama ar 1770. g., un ir vecākais kūrorts visā Baltijā; 1795. g. Katrīna II. jau pavēl te ierīkot dziedinātavu; 19. g. s. I. pusē, līdz 1877. g., kad atklāja dzelzceļsatiksmi ar Ķemeriem, Baldone ir lepnākā peldvieta Rīgas tuvumā. Tagad Baldone ir iecienīts valsts sēravotu un gaisa kūrorts. Pēc parka, sēravota (86.000 litrus ūdens dienā) un Morisona kalna (Ķīķerkalns) apskates (1 km no centra, dienvidos; 82 m), tūrists ar autobusu var ērti atgriezties Rīgā (33 km). No Baldones ieteicams uzsākt jauku ceļojumu uz Zemgali pēc šāda maršruta (sk. XIII. maršrutu): Baldone — Iecava (parks, pilsdr.) — Bauska. Bauska atrodas uz trijstūŗa, kas ceļas Mūsas un Mēmeles upēm savienojoties Lielupē. 1443. g. vācu ordenis te uzcēla pili (skaists skats no pilsdrupām). Kad ordenis 1652. g. sabrūk (sic: visdrīzāk, tomēr 1562 — Einārs), Bausku iegūst hercogs Gothards Ketlers (Polijas Karaļa vasals), kas B. pilī 1568. g. sasauc pirmo Kurzemes landtagu, kuŗā izlemta Kurzemes hercoģistes satversme. 1625. g. pili iejēma Gustavs Ādolfs. 1700. g. Bauskā uzturas Ziemeļa kaŗa vadoņi Pēteris Lielais un Augusts Stiprais, vēlāk Kārlis XII. 1706. g. krievi, vairīdamies no zviedriem, uzspridzina pili. Napoleona kaŗā, 1812. g. jūlijā, Bausku iejem prūši, poļi un franči, bet decembrī cauri Bauskai iet traģiskais franču armijas atkāpšanās gājiens. 1821. g. pilsdrupas apskata Aleksandrs I. Apskatāmi: kritušo varoņu piemineklis 38 un pirmais dzelzs betona tilts Latvijā (pār Mēmeli). Netālu no Bauskas, Vecsaules pag., pie Saulupes, atrodas vēsturiskā kaujas vieta, kur 1236. g. zemgaļi sakāva vācu ordeni. No Bauskas tālākais maršruts: Mežotne (slavena zemgaļu pils vieta; lielisks skats no pilskalna; otrpus Lielupes apskatīt Mežotnes pili (1797. g.) ar interesanto kupolu) — Rundāle [Jelgavas pils būvētāja, Krievijas galma architekta Rastrelli ievērojams mākslas darbs; apskatāmas kolonādu ejas apakšstāvā, baltā zāle (sienu rotājumi) un zelta zāle (pils apsildīta ar siltu gaisu, lai nebojātu zīda tapetes un mākslas darbus), pils stipri izpostīta] — Lieleleja (nopostīta jauka pils, kapliča; netālu Meitenes stac.) — Vilce (romantiska gŗava) — Mūrmuiža — Kalnamuiža (vakareiropējiska tbc sanātōrija) — Tērvetes pilskalns (Viestura rezidence, iekaŗota 1288. g., Brigaderu Annas „Sprīdīši”) — Zaļā muiža — Svēte (jātnieku pulka remonta eskadrons) — Jelgava [Kurzemes hercoģistes galvas pilsēta; hercogs te ierīkoja ūdensvadu, kas nodarbināja 2 dzirnavas un pievadīja veselīgu dzeŗamūdeni (hercoga Jēkaba kanāls), grāmatspiestuvi; hercoga Fridricha Kazimira laikā te norisa greznas galma izpriecas, italiešu opera, galma kapella u. t. t., nodibinājās jaunas cunftes (parūku taisītāji, bilžu cirtēji u. c.); 1697. g., kad Pēteris Lielais kā viesis 1 nedēļu pavada Jelgavā, cars pacēlis mazo troņa mantinieku Fridrichu Vilhelmu, to noskūpstījis un solījis apprecināt ar krievu princesi, kas 25 g. vēlāk tiešām arī notikās; līdz 19. g. s. galvenais ceļš no Vakareiropas uz Pēterpili gāja caur Jelgavu. Ievērojamākais tūrisma objekts Jelgavā — viņas slavenā pils. Jelgavas pils senatne sākas ar 1265. g., kad tag. pils vietā atradās ordeņa pils, ko vēlāk pārbūvējuši hercogi. 1738. g. hercogs Bīrons uzsāk jaunās pils būvi (veco pili nojauca), kuŗu vada pasaulslavenais architekts, itaļu grafs Bartolomeo Rastrelli (Ziemas pils cēlājs Pēterpilī). Pils ārējos būvdarbus pabeidz 1740. g., bet kad Bīronu izsūta trimdā, pils iekšiene 22 gadus stāv neizbūvēta. Būvdarbus Rastrelli pabeidz (sašaurinot projektu) 1762.—63. g. 1798. g. pilī apmetas padzītais franču karālis Ludviķis XVIII. ar galmu; 1807. g. viņu šeit apmeklēja Aleksandrs I. 19. g. s. ap pili ierīko krāšņu parku. 1825. g. muižnieku apspriedē nolemts pilī iemūrēt hercogu kapliču. Ziemeļu kaŗā kapliču izlaupīja zviedri, 1919. g. lielinieki (Bīrona iebalzāmētais līķis izcelts no zārka un ar vācu zaldāta cepuri galvā nostādīts pie sienas), bet Bermonda kaŗaspēks 1919. g. pili nodedzina. Tagad kapliča jau atjaunota, bet pils restaurācija (apm. 300 istabas) enerģiski turpinās. Apskatāmi: uzvaras piemineklis, ģimnazija Academia Petrina (1773.), (interesanti, ka 1800. g. ķeizars Pāvils I. pavēlēja uz Jelgavu pārcelt Tērbatas ūniversitāti, kas ķeizara nāves dēļ netika reālizēts); Ac. Petrina devusi prezidentus 3 Baltijas valstīm: Latvijai (J. Čakste), Lietuvai (Smetona) un Polijai (Voicechovski); Trīsvienības baznīca (1594.); brīvmūrnieku 39 loža „Pie trim kronētiem šķēpiem (1754.), Teča un Švandera pieminekļi (3 km aiz Jelgavas, blakus šosejai) u. c.] Šo maršrutu arī var dažādi variēt, piem. no Iecavas, gar Zālītes pamatskolu, doties vispirms uz Jelgavu, pēc Jelgavas apskates apmeklēt Dobeli [zemgaļu stiprākā pils, kuŗu vācieši ilgos kaŗos (1279.—89.) velti mēģināja ieņemt. 1280. g. zemgaļi paši nodedzina savu pili un aiziet uz leišiem. Ordeņa pils celta 1335. g. zemgaļu pils vietā. Hercoga laikā Dobelē bija hercogu pils, te dzīvoja arī nāk. Kurzemes hercogs Jēkabs. Dobeles pilī 1 nedēļu nodzīvojis arī Kārlis XII. 1495. g. uzcelta latv. baznīca], tālāk: — Zuši (pie Zebrenes ezera) — Īle — Vecauce (ūniversitātes ferma) — Kalnamuiža (Tērvete) — Vilce u. t. t. kā iepriekš aizrādīts uz Bausku, no kurienes atgriezties pa dzelzceļu.
Minētais maršruts Rīga — Jelgava — Bauska ieteicams arī autotūristiem (arī ārzemniekiem); no Bauskas atgriezties caur Baldoni.