Par vasaras saulgriežiem
Šogad līgojāņi bija gan bez alus, gan bez šašlika, un tas nav nekas pārāk dīvains, ja zina, ka jau vairākus gadus klasisko svinību veidu 23-24. jūnijā labdabīgi ignorēju.
Visu nepieciešamo vasaras saulgriežu tradicionālo, folklorisko un kopābūšanas enerģiju man izdodas pasmelties tieši saulgriežiem veltītā pasākumā, kas, kā likums, notiek pāris dienas pirms klasiskajiem Jāņiem. Man tuvākie un mīļākie saules aizvadīšanas svētki ik gadu notiek Līgatnes Zanderu pļavā (plakāts) ar nemainīgi vienu un to pašu vadītāju pāri, folkloristiem Medeņiem, nemainīgu scenāriju un nemainīgi kaprīziem mikrofoniem: ceru, ka nekas daudz nemainīsies arī turpmākos gadus!
Liels ugunskurs un vienkāršas rotaļas, kas dod iespēju palēkāt, paskraidīt un pajautroties kopā ar vairāk-un-mazāk pazīstamiem ļaudīm (kas ieradušies darīt to pašu) man tīri labi palīdz atgūt sajūtu, ka es dzīvoju tīri feinā sabiedrībā, kura arī apkārt dun. Sajūtu, kura pie datora ekrāna mēdz man pārāk viegli aizmigloties.
Šāda izlēkāšanās tad ļauj darīt pašos jāņos vienalga ko. Šogad šis vienalga kas bija pārgājiens gar jūru Saulkrasti → Lauči, priecājoties par to vienu gada dienu, kad normatīvie akti par ugunskuru dedzināšanu un telšu sliešanu pludmalē netiek aktīvi enforsēti, līdz ar ko redzējām lielu lērumu dažāda izmēra ugunskurus, kas naktī izskatījās kā izkāpuši no sāgām par vikingiem, ko sakūrušas sievas, gaidot vīrus pārbraucam mājās no jūras sirojumiem.
Nodarboties ar nakšņošanu un sabiedriskā transporta meklēšanu / paciešanu Līgo rītā no Laučiem uz starta vietu nemaz negribējās, tad devāmies ceļā lepni ar diviem transportiem, galapunktā — Laučos — atstājot vienu auto stāvvietā (5 eiro) un ar otru auto dodoties uz sākumpunktu.
No Saulkrastiem izgājām ap deviņiem vakarā, Laučos ieradāmies precīzi vienos. Bija gaišs (nevar būt), un līdzi paņemtie lukturīši nenoderēja. Tajās pāris reizēs, kurās pietrūka mēnesnīcas un ugunskuru atblāzmu, pilnīgi pietika ar niecīgo telefona gaismiņu — pamatā gan, lai izķeksētu no paciņas haribo lācīšus kā iepriecinājumu par kārtējo noieto kilometru.
