Inktobris 2026

Nu ko, pēc divām nedēļām sākas kārtējais zīmējumu pilnais oktobris.

Par godu tam, es iegādājos jaunu nelielu kladīti skicēm (viņu nekad nav par daudz, jo viņas ir optimistisks simbols svaigiem iesākumiem — un tas nekas, ja ADHD-ish noslieces liek tās aizmirst pilnībā jau pēc desmit lapām) un noskatījos Džamilas Nofas “How to tell stories through illustrations” stāstu jūtūbē (viņa ir ļoti forša ilustratore no Vācijas).

Šai skārda bundžu laikmetā man ir sev svarīgi, lai es būtu piedomājis pie tā, lai konkrēto ilustrāciju būtu interesanti aplūkot ne tikai tuvākajiem draugiem, lai tajā slēptos kāds maziņš stāstiņš vai knikšķis — man nepatīk nedz tīras karikatūras, nedz burtiski darbi — un Džamilas video bija tāds labs atgādinājums un pa-plauktiņiem-salikums.

Galu galā, kaktusa dienā uzzīmēt kaktusu podiņā, tas taču ir tik garlaicīgi gan māksliniekam, gan, vēl jo vairāk, potenciālajiem skatītājiem, tas nekur neder.

Tā, arī šogad man priekšā eksāmens laika menedžmentā, lai pagūtu visu iecerēto, ik dienas ne tikai kaut ko uzzīmējot, bet arī pagūstot visus pārējos ikdienas pienākumus, un arī šogad visi darbi man būs analogā formātā, bez digitālo intelektu piešprices, atstājot vien sev vaļu piesatīrīt tos pēc ieskenēšanas.

Tiekamies vēlāk!