Tematisks atvadu ugunskurs.
Zīmuļi visi vietā, nekas nav īstenībā nosvilināts — tā ka atgādiniet man to pēc kāda mēneša, kad es atkal būšu iegāzies kaut kādā kārtējā datorlietā, laboratorijas darbā vai eksāmenā, ka ir tik forši uz laiciņu atrauties un mazliet sasmērēt pirkstus ar tinti, okej?
Septiņpadsmitā diena, DEMON. Mazais, ātrais turbo-dēmoniņš (vai dēmoniņi), jo, pārmaiņas pēc, izskatās, ka varētu arī ap desmitiem gulēt aiziet — kapēc gan ne.
Ja providence neparaus aiz kājas, tad rīt — SADDLE, jeb segli. Mēģināšu iztikt bez zirgu zīmēšanas, citādi māsīca V sados pa ausīm par proporcijām un nekad neaicinās vairs ciemos.
Draudīgs eņģelis ANGEL 16. dienā. Nekādas tušas, jo aizpilināju vairākas skices — bet tur bija banāla tētujoka ideja, tapēc trešajā mēģinājumā šitaste nopietnāks (hm) veidojums, ar brušpenu un brutāliem melnbaltiem marķeriem.
Paldies tiem, kuri interesējas, vai viss ir kārtībā un kur zīmējumi — uh, baigās kaudzes darāmā, nevelku visu iecerēto. Noteikti pauzītes būs vēl.
Rīt — ai, rīt būs rītdiena.
Eņģeļa bonustreks: “der Angel”, nepabeigts koncepts, pārāk stipri sasitu pieri feispalmojot:
Četrpadsmitā diena, CASTLE. Mana kā tehniski matemātiska cilvēka lāsts ar zīmēšanu ir tāds, ka šķiet, ka lai jelko jēdzīgi uzzīmētu, ir totāli jāzina, kā tas izskatās un ticami veidojas, un vispār ar osmozi jāpastūķē galvā elementu bibliotēka. Ja tu gribi uzzīmēt patiešām labu pili, tev labāk būtu būt sūdīgam arhitektam, un viss šitas.
Izņemot laikam akvareli — tur gan visu lielākoties izdara skatītāja fantāzija.
Rīt — DAGGER, duncītis.
Divpadsmitā zīmējamā oktobra-inktobra diena, piparots SPICY pavisam vienkāršajā variantā — pagrābjot serrano pipariņu stādu no palodzes un to uzzīmējot, bez kaut kādiem toņiem un baigajiem dziļumiem.
Rīt — RISE, pacēliens, rītausma un mošanās.
Vienpadsmitā inktobra diena, WANDER, un klīšana pa ūdeņu dzelmēm. Tehniskās detaļas ir garlaicīgas, bet, pārmaiņas pēc, tonēju nevis ar tušu, bet spirta flomīšiem.
Rīt — SPICEY, ass un pikants, bet jānoturas, lai neuzzīmētu spicauša pašportretu, jo nekas publiski bez sarkšanas rādāms no tā nevar sanākt.
Desmitā diena, trešdaļa, un FORTUNE, māsa tai fortūnai, kura mani šodien pārsteidza, pavēstot, ka man, izrādās, ir daži nokavēti mājasdarbi rasēšanā. Bet vismaz ne plēsoņa aiz durvīm.
Rīt — WANDER, klīšana apkārt. Ja es iesprūdīšu ar skolas lietām, tad varat uzskatīt šo bildīti arī par ilustrāciju vazāšanās bīstamībai.
Devītā diena, BOUNCE, un kaut kādas Prometeja variācijas, džampījot pāri aizām, un mūkot no lauvas, un eksperiments vairāk bija pamocīt cilvēka ķermeni (iekšējais pedagogs sit ar lineālu pa iztēles pirkstiem, iemācies vispirms normāli zīmēt, pirms viņu šitā staipīt, bet es viņā neklausos).
Rīt — FORTUNE. Bagātība, veiksme, nākotne un tamlīdzīgi.
Astotā diena, TOAD, slinkais melnbaltais svētdienas vakara krupis, kur starp man zināmākajiem abiniekiem — Vēja Vītolos Mr. Krupi un Futuramas Hipnotoadu — izvēle šovakar krita uz Futuramas variāciju, nevis uz Ernesta Šeparda šedevru.
Rīt — BOUNCE, atsperīgumi un lēkāšanas.
