Ar visu labs ir “rolling-release” OS — tāds, kuram vienmēr ir aktuālā programmatūra, nevis regulāras periodiskas versijas kā, piemēram, Ubuntu vai pat Windows — izņemot to brīdi, kad tas klusiņām izsit man zem kājām beņķīti un apgreido postgresql datubāzei lielo versiju.

Tikko mans arčs pacēla nevirtualizēto postgresu no 15.4 un 16.1 un, līdz ar to, iedzina mani sāpēs, jo gan manā gadījumā automātiska datu migrācija nav iespējama, gan atkāpties uz veco versiju arī ceļš bija slēgts, jo nepraktiski jāatkāpjas apgreidam pārāk lielai kaudzei sistēmas bibliotēku.

Par cik ērtākais ir atmest ar roku un savākt datus no testa vidēm, tad, kamēr apjomīgi dati velkas un kopējas, es paskatīšos, kas tad īsti nāk klāt 16. datu bāzes versijā. Labojumi un ātrdarbības uzlabojumi ir paši par sevi (daudz kur ir pamatīgi uzlabotas paralelizācijas iespējas), bet no jaunām fīčām acs aizķērās aiz:

• pg_dump var norādīt vēlamo kompresoru, un nu var lietot zstd (kā liela daļa no tehniskām opensource lietām, kuras nāk no feisbuka dzīlēm un nav pats feisbuks, tas ir vnk izcils un turbo-ātrs, un nav iemesla to nelietot visur, ja savietojamība atļauj, es esmu fans), šis man noteikti ir pirmajā vietā,

• pg_dump opcijās tagad ir viegli ieslēgt/izslēgt tabulu un uzreiz saistītās tabulas — ir jauni --table-and-children un --exclude-table-and-children parametri.

• pg_hba.conf un pg_ident.conf failos datubāzu un lietotāju vārdiem tagad var rakstīt regekspus,

• pieprasījumos var lietot heksadecimālo (select 0xabc), oktālo (select 0o5274) vai bināro (select 0b101010111100) skaitļu attēlojumu,

• “reindex database” var nenorādīt datubāzi, postgress beidzot pats saprot, ka jāpārindeksē aktuālā; papildus tam, sistēmas tabulas un to indeksi netiks aiztikti,

• ir jauns views — pg_stat_io, kurā var paskatīties smalku statistiku par I/O operācijām dažādiem servera procesiem.

Te ir autoru izmaiņu saraksts 16.0 postgresam (tajā ir viss interesantais) un izmaiņas 16.1 (tajā ir tikai problēmu labojumi).

Gandrīz noderīgi!

Hmm

Es aktīvi ikdienā izmantoju JVM risinājumus, un man ir sens funktieris arī paskatīties un pasekot, kas nāk klāt jaunajās javas baitkoda virtuālās mašīnas versijās. Ar ko tieši atšķiras JVM 17 no 21? Pašas javas fīčas mani neinteresē, bet virtuālā mašīna taču gan jau arī tiek uzlabota? Curious.

Tematisks atvadu ugunskurs.

Zīmuļi visi vietā, nekas nav īstenībā nosvilināts — tā ka atgādiniet man to pēc kāda mēneša, kad es atkal būšu iegāzies kaut kādā kārtējā datorlietā, laboratorijas darbā vai eksāmenā, ka ir tik forši uz laiciņu atrauties un mazliet sasmērēt pirkstus ar tinti, okej?

Septiņpadsmitā diena, DEMON. Mazais, ātrais turbo-dēmoniņš (vai dēmoniņi), jo, pārmaiņas pēc, izskatās, ka varētu arī ap desmitiem gulēt aiziet — kapēc gan ne.

Ja providence neparaus aiz kājas, tad rīt — SADDLE, jeb segli. Mēģināšu iztikt bez zirgu zīmēšanas, citādi māsīca V sados pa ausīm par proporcijām un nekad neaicinās vairs ciemos.

Četrpadsmitā diena, CASTLE. Mana kā tehniski matemātiska cilvēka lāsts ar zīmēšanu ir tāds, ka šķiet, ka lai jelko jēdzīgi uzzīmētu, ir totāli jāzina, kā tas izskatās un ticami veidojas, un vispār ar osmozi jāpastūķē galvā elementu bibliotēka. Ja tu gribi uzzīmēt patiešām labu pili, tev labāk būtu būt sūdīgam arhitektam, un viss šitas.

Izņemot laikam akvareli — tur gan visu lielākoties izdara skatītāja fantāzija.

Rīt — DAGGER, duncītis.

Divpadsmitā zīmējamā oktobra-inktobra diena, piparots SPICY pavisam vienkāršajā variantā — pagrābjot serrano pipariņu stādu no palodzes un to uzzīmējot, bez kaut kādiem toņiem un baigajiem dziļumiem.

Rīt — RISE, pacēliens, rītausma un mošanās.

Vienpadsmitā inktobra diena, WANDER, un klīšana pa ūdeņu dzelmēm. Tehniskās detaļas ir garlaicīgas, bet, pārmaiņas pēc, tonēju nevis ar tušu, bet spirta flomīšiem.

Rīt — SPICEY, ass un pikants, bet jānoturas, lai neuzzīmētu spicauša pašportretu, jo nekas publiski bez sarkšanas rādāms no tā nevar sanākt.

Desmitā diena, trešdaļa, un FORTUNE, māsa tai fortūnai, kura mani šodien pārsteidza, pavēstot, ka man, izrādās, ir daži nokavēti mājasdarbi rasēšanā. Bet vismaz ne plēsoņa aiz durvīm.

Rīt — WANDER, klīšana apkārt. Ja es iesprūdīšu ar skolas lietām, tad varat uzskatīt šo bildīti arī par ilustrāciju vazāšanās bīstamībai.

Devītā diena, BOUNCE, un kaut kādas Prometeja variācijas, džampījot pāri aizām, un mūkot no lauvas, un eksperiments vairāk bija pamocīt cilvēka ķermeni (iekšējais pedagogs sit ar lineālu pa iztēles pirkstiem, iemācies vispirms normāli zīmēt, pirms viņu šitā staipīt, bet es viņā neklausos).

Rīt — FORTUNE. Bagātība, veiksme, nākotne un tamlīdzīgi.

Astotā diena, TOAD, slinkais melnbaltais svētdienas vakara krupis, kur starp man zināmākajiem abiniekiem — Vēja Vītolos Mr. Krupi un Futuramas Hipnotoadu — izvēle šovakar krita uz Futuramas variāciju, nevis uz Ernesta Šeparda šedevru.

Rīt — BOUNCE, atsperīgumi un lēkāšanas.