Par retrofestu
Pagājis kārtējais — jau ceturtais — miniretrofests, kas man, esot starp organizētājiem, ir kārtējais apliecinājums tam, cik it kā jaudīgas lietas darbojas tik vien kā uz kopā sanākušu interesentu entuziasma, uzņēmības un veiksmes.
Festivāla galvenais magnēts, Retro Artūrs, kurš savācis mūs savā retro diskorda komunālajā istabiņā, pats dzīvo UK, un tikai senā retā kopīgā pasēdēšanā krogā pirms vairākiem (jau pieciem?) gadiem radās idejas migliņa par to, ka varbūt varētu arī pie mums sataisīt tā, kā kaut kur civilizētākās zemēs, kad ļaudis sastiepj kopā savus sendatorus un seniekārtas, un dod visiem interesentiem spēlēt.
Nezinu, kā tieši notika vietas meklēšana, bet kaut kādā pārsteidzošā veidā brūzis Manufaktūra atsaucās uz priekšlikumu nohostēt nepazīstamu cilvēku nesaprotamu pasākumu, bet, acīmredzot, bija gana ok, ka festivāls ar viņiem kopā brīnišķīgā simbiozē sadzīvo jau ceturto gadu. No vienas puses, it kā sāk aptrūkties vietas — šogad apmeklētāju loks bija īpaši kupls, un arī mums rūpīgi jāpārdomā, kuras iekārtas vispār likt taustīšanai un kuras nē — bet, vismaz man, festivāls = Manufaktūra, un cita vieta tam vairs nav iedomājama, un nebūtu tas.
Šī gada pasākuma zvaigznes bija Virtual Boy konsole — 1995. gada Nintendo īsmūžīgais un neuzlidojušais 3D briļļu eksperiments — un paštaisīts digitālā pinbola aparāts, ar lielu televizoru laukuma vietā, uz kura varēja spēlēt lielu space cadet un kurš jutās negaidīti atsaucīgs un ērti spēlējams pat neskatoties uz to, ka iekšā nebija neviena motoriņa un atsperes, tikai virtuāla bumbiņa ekrānā.
Bez tā bija arī divi īsti pinbola aparāti (ar turnīru), īsts vecs Atari, kam nākamgad paliks 50 gadi, tetra un strītfaitera turnīri, Snauta nu jau tradicionāli festivālam uzrakstītā spēle (šoreiz par jenotu, kurš no Manufaktūras nozog riteni, to nu var ielādēt NES emulatorā arī no itča), Kahūta viktorīna ar neprātīgiem jautājumiem, čiptūņu mūzika no Kodeka, Medniexa un Lilastes un vēl viskautkas foršš, ahh.
Un nav jau tā, ka jāgaida nākamais gads: mēs visi esam tepat viskaut kur apkārt, un, kaut arī iekārtas lielāko daļu ikdienas stāv viegli apputējušas plauktiņā, pāris klikšķu attālumā ir mūsu diskords, kur mēs apgrozāmies arī ikdienā, nāciet un pievienojieties, stāstiet savus stāstus un rādiet savas lietas!
Fotogrāfijas by PPK, Crow un Uģis