Par bezsvina alvu
Abstraktas nākotnes un regulu labā es universitātes prototipam izvēlējos izmēģināt bezsvina alvu.
Sagādāju Chip Quik SAC305 lodalvu (0.38mm, Sn96.5Ag3Cu0.5), savu uzticamo Stannol Multifix 450-01 fluksi —
un ir pagājusi nedēļa, kopš es neesmu vairs aizticis prototipu, jo tik ļoti mani neuzrunā doma par to, ka vajadzēs cīnīties ar to blāvo, nepatīkamo un neplūstošo pārpratumu. Lodējumi izskatās blāvi (tas esot normāli), alva neplūst un tai nepieciešams pamatīgs daudzums papildus flukša (tas arī esot normāli). Papildus tam, fluksis, kurš ir lodalvā, nepatīkami smird (bezsvina alva, ko gan tu vēlējies, tas arī esot normāli). Yuck!
Kad tu apalvo vadu ar klasisko alvu, tā skaisti izplūst pa vada galu. To pašu darot ar šo alvu, tā nedara neko, tikai karājas kā plastilīna pļecka, un tu ķeries pie visādām šķietami absurdām lietām kā papildus ar fluksi apstrādāt vadu. Vadu!
Prototips, kurš man paņemtu vien vienu omulīgu vakaru, ir vienas vienīgas sāpes, lodāmura gals pastāvīgi izskatās apsūbējis, un, dēļ palielinātā lodāmura karstuma, es paveicu kaut ko tādu, kas sen nebija noticis — nocepu nost celiņu no maketplates.
Tas nekur neder. Ar labiem rīkiem un paklausīgu lodalvu, vakars pie darbagalda paiet nemanot. Flow state un flowing solder, rokas klausa, acis priecājas, bet šis te ir pieci soļi atpakaļ un cīņa pret saviem instrumentiem.
Nene, ar roku būvētiem prototipiem turpināšu lietot tikai oldskūlu svina lodalvu. RoHSam kā tādam šai sapistajā vienreizlietojamo drazu pasaulē nav ne vainas — ja katra izmetamā ķīniešu drazas platīte saturētu svinu, tas, acīmredzot, būs par daudz indeed — bet es pats par ROHS bezsvina direktīvām satraukšos rīt: mans svina patēriņš lodēšanas mūžā diez vai sasniedz vairākus makšķerēšanas atsvarus.
Es labprāt uzklausītu tavu pieredzi ar bezsvinu, bet beigt bloga ierakstus ar jautājumu lasītājiem ir nejēdzīgs stils.