Par vecu mūziku

Kad uznāk nostaļģija, tad jākrīt vien negausīgi iekšā: ļoti jau tuvi man ir tie agrās jaunības deviņdesmitie gadi mūzikā, tā ka, atradis vikipēdijā rakstu List of 1990s albums considered the best, ļoti nopriecājos. Daudzas sen aizmirstas lietas un patīkama knudoņa pakrūtē!

Ideja galvā nemarinējās ilgi, līdz devos uz netālo bibliotēku, un gadu pēc gada, albumu pēc albuma savācu sev mapītē visus (VISUS) šos 199x gadu lolotākos albumus. Tas nekas, ka daļu no tiem es nezinu (būs interesanti uzdurties!), bet kopā draudzīgi dzīvojas Dre ar Džoniju Kešu, Sonic Youth un Pet Shop Boys.

Kādi četri nesteidzīgi vakari, un visi viņi ir manā datorā un telefonā, uz mūžīgiem laikiem. Spotifaji un taidali un kādi tur vēl servisi var nākt un iet, internets var pazust, bet man ir mana mazā, neatņemamā miera osta! Trīsdesmit gigabaiti un 230 stundas laimītes.

Astoņdesmitie tā neuzrunā, tas jau ir pavisam old people music, bet divtūkstošie ir tāds chaoss un overloads, ka neviens neuzdrošinās veidot sarakstu ar, viņuprāt, labākajiem, un likt vikipēdijā. Pietiks ar šo.

— — —