Par pārāk lētiem DC pārveidotājiem

Uzmanīgi ar superlētiem supermaziņiem pazeminošajiem līdzstrāvas pārveidotājiem no aļika, apmēram šitādiem:

Tur varbūt gan ir rakstīts, ka viņi atbalsta līdz 24 V ieejā, bet tie ir pilnīgi māņi. Viņu lietotais MP2307(?) klona čipiņš ir mistērija, kuram nemaz nepatīk pašpasludinātais ieejas sprieguma augšgals: pie 24 V ieejā tā metīs kūleņus un, kaut arī nenosvils, bet nestrādās arī. Tā cik necik stabili strādā pie max kādiem 15 V, ne vairāk, bet man ta vajag 24!

Nezinādams to, tu sēdēsi — kā es — trīs stundas arvien dziļāk mežā, mēģinādams saprast, kas noticis, kāpēc plānotās 5 V izejas vietā ir 0.5 V, vai kaut kur īssavienojums, vai nav kontakts?

Šis konkrētais modelis ir vispār pārpratums, ar nejēdzīgiem izvadiem (tie četri izvadi nav V_in+, V_in-, V_out+, V_out-. Nē, tas būtu pārāk ērti, tapēc tur ir kopīga zeme (kura sagādā neticami daudz ķēpas pieslēgšanā) un mitoloģisks EN, kas, kaut teorijā ļauj atslēgt platīti, praksē paildzina kļūdu meklēšanu vismaz divreiz, jo tu mēģini tā un šitā raustīt hipotēzi, ka kaut kas ar platītes enablēšanu nav kārtībā,

un galu galā platīte ir bez saprātīgas montāžas iespējām, nav pat viena paša skrūvcauruma, tā ka ne-ne, nevajag šito.

Rīt aizbraukšu uz Salvatu pakaļ kādam īstam pārveidotājam. Ar skrūvju caurumiem un skaidru polaritāti.

“Apsēdīšos pusstundiņu un savedīšu barošanu kārtībā”, my ass.

Te zemāk ir kaprīzs komentāru spraudnis — labāk raksti epastu uz einars@spicausis.lv.