Zirņi: 30. septembris

Šorīt zirņi mani sagaidīja ar saduļķotu, biš voncīgu un mikrobioloģiski saputojušos ūdeni. Fotoattēli izrādījās mazliet izplūduši: biju bez brillēm, tā ka lieciet lietā iztēli, iztēlojoties akvāriju, kurā iečurājis vienradzis — nav gluži stacijas tualetes vaibs, bet nav arī nekāds dzidrs zirņu avotiņš.

Ūdensaudzēšanas sistēmās ir svarīgi pieskatīt pH līmeni, cik skāba vai sārmaina vide ir — jo nepareizāka būs vide (pareiza ir ap pH 6), jo sliktāk saknes uzņems barības vielas, nepareizā vidē augs visādi nepareizi mikrobi un viss būs slikti.

Ūdens pH līmeni var aplēst ar īpašiem papīrīšiem, kuri maina krāsu, bet tas man šķiet ir tikpat precīzi un ērti, kā izmantot metamo kauliņu. Estēti izmanto smalku elektronisku uzparikti, pH mērītāju. Tam ir divi elektrodi, viens no tiem ir neparasta stikla bumbiņa, un uz tās parādās H⁺ joni. Aparāts nomēra mikroskopiskos sprieguma milivoltus, kuri no tiem rodas, un rāda, kādam pH tas atbilst. Izmērītais spriegums ir mazāks par oda klepu, bet iekārta ir vien paresna flomastera formā! Ērti un tehnoloģiski.

Ja pH līmenis ūdenī atšķiras no vēlamā, tad to var un vajag pietūnēt. Ja pH ir par augstu — vide ir sārmaina — tad jāpiegāž klāt kaut kas skābs. Ja vide ir skāba, tad — sārmains.

Ārvalstu informācijas avoti visi kā viens saka, lai aiziet uz veikalu, kur ir dārzniecības preces, un tur būs nopērkami dažādi jau sagatavoti “pH Up” un “pH Down” šķīdumi (un pH mērītāji, un zemenes ar pūdercukuru, un biezpiens ar rozīnēm). Konstanti caururbjoša tēma manos ķimerējumos ir tā, ka lokāli te nav ne-kā. Dārzniecības veikalos var atrast barību kapu krūmiem un tomātiem, bet pat keramzīta drenāžas bumbiņas vajadzēs meklēt īpaši. pH mērītāju kopā ar kalibrēšanas šķīdumiem pasūtīju no igauņu draugiem, piemēram, jo vietējie veikali nebūt neraujas tos piedāvāt.

Tātad, man nav īsta pH samazinoša šķīduma. Par cik skočs un savilcēji arī ir caururbjoša tēma, tad savu ph samazinošo šķīdumu uztaisīju no katrā veikalā atrodamās citronskābes. Kaut arī projekta gaitā iepriekš jau biju to lietojis, šorīt, skatīdamies uz ne pārāk omulīgajiem ūdeņiem, apzinājos, ka vienīgais, ko biju darījis, biju vakar samazinājis pH ar jaunu porciju kaut kādā burciņā svaigi iejauktas citronskābes šķīduma.

Un tas ir tas, kā es skumji uzzināju, ka citronskābe no randomām nesterilām burciņām nav labs variants, lai dzenātu ūdens pH. Visādi mikrobi mīl ēst citronskābi (atšķirībā no ortofosforskābes u.c lietām, kuras ir īstos šķīdumos), un citronskābi labāk lietot tikai limonādēm.

Tāpēc šodien izsūknēju visu ūdeni no kastēm un nomainīju ar jaunu un dzidru, iepidžināju mazliet tomātu barības, un skatos, ka būs tomēr jāpasūta īsts ph samazinošs preparāts (ievērojiet, ka arī šīs veikals īstenībā ir Lietuvā).

Mācība: reizēm ir vērts klausīt ļaužu pieredzei un sameklēt specifiskus produktus — šai gadījumā, pH tūnēšanas īpašos šķidrumus, ja reiz tādi eksistē — ne vienmēr vērts paļauties uz produktiem tikai tāpēc, ka tie jau ir virtuvē un vietējā veikalā, un varētu derēt.

Man ir interesanti, kā eksperiments beigsies. Šodien universitātē redzēju kā aug citu studentu zirņi — un guvu apstiprinājumu savām aizdomām, ka vislabāk aug tie zirņi, kurus neaiztiek.

Te zemāk ir kaprīzs komentāru spraudnis — labāk raksti epastu uz einars@spicausis.lv.