Par zirņiem
Universitātes projektam jau gandrīz divas nedēļas es aizrautīgi audzēju zirņus. Ko interesantu var atrast zirņu audzēšanā topošais elektronikas inženiera bakalaurs? Ja tev ir divdesmit gadu, tad, droši vien, nekā daudz. Ja tu esi čēesmit-plus-gadīgs vecūksnis ar mazliet disposable income, tad var ķerties pie kārtīga inženēriska projekta, un izveidot nelielu geto hidroponikas setapu — gana lētu un vienkāršu, lai paliktu nauda saldējumam, bet pietiekoši stilīgu, lai justos kā inženieris.
Hidroponika nozīmē, ka augi netiek iestādīti augsnē — augsne tā pa lielam augiem nav priekš barošanās vajadzīga, tā ir tikai būvmateriāls, lai viņi kaut kur stabili stāvētu — bet ūdens ar barības vielām tek garām saknēm, un saknes pašas savāc to, kas tām nepieciešams. Galvenais, lai ir barības vielas, un vide nav nedz pārmēru skāba, nedz sārmaina. Šādā veidā audzē pat burkānus!
Man ir divas nosacīti identiskas zirņu audzētavas, kur viena dabon mākslīgo gaismu desmit stundas dienā, bet otra — sešpadsmit, turklāt kontrolei uz palodzes stāv trīs zirnīši podiņos, kurus neviens pārāk rūpīgi nepieskata. Es ik dienas pierakstu, cik ļoti zirnīši ir paaugušies, un ceru zinātniski novērot, ka mazliet vairāk gaismas un mīlestības zirņu augšanai ir labāk, nekā mazāk gaismas un mīlestības.
Zirnīši aug 70mm kanalizācijas caurulēs, mazos tīkliņos, kur tos notur keramzīta drenāžas bumbiņas. Caur cauruli ūdeni dzen Eheim vismazākie — compacton 300 — akvārija sūknīši, gaismas ir kaut kādas lētas noname audzēšanas gaismas no 220.lv, un tās — caur Sonoff Zigbee relejiem — ir pieslēgtas manam mājas internetam, kurš tās slēgā iekšā-ārā noteiktos laikos.
Konstrukcijas sēž skaistās Ikea kastēs. Mans personīgais uzstādījums bija nesačakarēt šīs kastes, lai tās paliktu atkal-izmantojamas, tā ka nekādu caurumu, tikai mehāniski stiprinājumi, inženieriskais velkro, noņemama līme, skoči un makgaiverenes. Ilgtspēja ne ilgtspēja, bet perfekti lieliskas kastes izcūkot eksperimentam es arī nevēlos.
Kastē iekšā ir rāmis, kurš izveidots no 5mm alumīnija stienīšiem, kā lego sasprausts drukātās kājiņās — super-ērti! Kanalizācijas caurules iekšā turas…. kaut kā, ar populāro puņķu un kociņu metodi. Manas drukātās stutes izrādījās pārāk nestabilas priekš caurulēm (ar ūdeni un vēl zirnīšiem iekšā, kanalizācijas posmi kļūst diezgan pasmagi), tapēc tā ir neliels pastāvīga haosa avots.
Nu un, eksperimenta tīrības vārdā, ap rāmi ir melnbalta agroplēve, un ikdienā vāks virsū — lai izvairītos no gaismas piesārņojuma, un zirnīši dabūtu tikai to gaismu, kas tiem pienākas. Nekādas saules, nekādas vaļības!
Hidroponika kā pasākums šādā izskatā ir diezgan ne-robusts. Nepietiek ar to, ka elektrība ir vitāli svarīga — ja mazie akvārija sūknīši apstāsies, tad saknes ātri vien izžūs, un viss nokaltīs — bet ik pārdienas notiek kaut kas, kas liek nopūsties un labot uzbūvi. Tas arī ir galvenais iemesls, kapēc es rakstu — es taču aizmirsīšu visas tās lietas, kuras man notiek, bet tieši šobrīd 3d printeris drukā kārtējo ķesku, un man ir brīdis pablogot.
Varētu iztēloties, ka sešpadsmitstundinieks zeļ un plaukst, kamēr desmitnieks ir salīdzinoši savārdzis, bet mana personīgā neveiklība ievieš fluktuācijas dabiskajā atlasē. Piektdien, piemēram, sešpadsmitstundinieks tika pamatīgi sakratīts, kamēr es cīnījos ar nestabilo cauruļu konstrukciju, tas nepagāja bez sekām un tagad jau mana 16h grupa izskatās skumīgāk par 10h, kura aug netraucēti. Bet aug!
Zirnīši ir nu jau tik paaugušies, ka viņiem akūti nepieciešams tīkliņš, pie kura pieturēties un rāpties uz augšu. To sataisīt ir mans šodienas mērķis, bet tas noteikti nāks ar kādām jaunām sekām.
Viena seka, kura jau šodien ieradās, ir šāda:
velna ķīnieši barošanu gaismām padod pa usb izskata spraudni (tas nav īsts usb, tur vnk 12V nāk iekšā), un tas nemaz nav piemērots ne mazākajai fiziskai slodzei, bet show must go on, un man rīt nepieciešami jauni rādītāji un labāki, garāki, lapiņas luncinoši apmierināti zirnīši. Zinātne!
Tā, ka nu tā. Nu došos salabot konektoru un sakarināt tīkliņus. Gaidiet mani atpakaļ ar jaunumiem no mājas dārznieku haosa pasaules.
Te zemāk ir kaprīzs komentāru spraudnis — labāk raksti epastu uz einars@spicausis.lv.