Supermenis

Aizgāju uz kino. Ne tik daudz skatīties Supermeni, cik skatīties yet another Džeimsa Ganna filmu, un supermenis bija jauks bonuss.

Nenieka es neietu skatīties vienkārši supervaroņu kino uz kinoteātri, bet Dž.Ganns — neteiksim, ka es esmu viņa superfanu pulciņā, bet — viņš ir kā zīmīte, ka skatīties man būs sasodīti interesanti, un scenārijs būs dauzonīgs un trakulīgs.

Tā arī bija! Runā, ka filma esot bijusi ieplānota kā baigais rebūts, bet tas, kas te bija, bija vnk feina izklaide supervaroņu mērcē. Režisors gan ir vairāk zināms ar spīdošiem blakustēlu-komandu attēlojumiem — gan suicide squad un peacemaker, gan creature commandos, gan galaktikas sargi — tapēc nezinu, ko īsti gaidīja lielie kinobosi, dodot viņam Supermani, visu lielo DC supervaroņu simbolu reanimēšanai —

bet ārkārtīgi mīlīgs Klārks “Supermanis” Kents, un viņa draudzene Luīza Leina, un brīnišķīgs Lekss Lutors, viss kā no fantāzijas pilnām komiksu grāmatām,

kuras varēja būt bijušas arī mūsu bērnības sastāvdaļa, ja ne krievijas okupācija un dzīve padomju savienībā. Kaut kādi jaunie komiksi un zīmētie stāsti ir ikdiena jaunajai paaudzei, bet — ak velns — arī tos nomāc neskaidrība. Tas ārā, kas tagad dārd, tas ir tikai salūts pie kaimiņiem, vai krievi jau nāk?

Besī ārā, es gribēju tikai filmu izklaidei.