Inktobris — done!

Kā pavārs pēdējā attēlā, es esmu pabeidzis savu Inktobri un es vēlos atskatīties uz šo jocīgo mēnesi un pierakstīt kādas pārdomas priekš sevis, lai neaizmirstu — ja nu man nākamgad atkal ienāks prātā kaut ko oktobrēt.

Šobrīd es domāju, ka Inktobris ne sūda nav vajadzīgs un ir laika šķiešana. Tas pieprasa sev kaudzes laika, kaudzes!, un pretī nedod tik daudz, lai tas attaisnotos. Šis ir nepārtraukts dedlains, kas nemotivē. Tas liek steidzamā kārtā pabeigt veselu attēlu par kādu idiotisku tēmu dienā, un tam daudz nerūp kvalitāte — neatstājot daudz laika priekš refleksijas, spēlēšanās un tehniskas mācīšanās.

Es biju uzkabinājis sev kvalitātes latiņu, tapēc īpaši nejaukas bija dienas, kad man tai neizdevās pārlekt.

Mana izvēle šogad bija zīmēt visas ilustrācijas tikai ar proper tušu un rakstāmspalvu — tā ļauj zīmēšanas laikā viegli variēt līniju biezumu un tās viegli peldošais gadījuma raksturs manai entuziastiskajai estēta acij šķiet superīgs — tintes zīmēšanas pildspalvas, salīdzinājumā, velk tikai tik biezu līniju, cik uz tās rakstīts biezums milimetros. Tā bija lieliska izvēle.

Šķiet, ka tas tušas lietošana aizņēma vairāk laika, nekā pildspalva aizņemtu, tomēr es neatceros, cik ilgi man attēli zīmējās pagājušo gadu. Iespējams, neko daudz ātrāk nebija, un galvenā starpība ir tā, ka es tiecos klausīt Džona Klīza vēlējumiem reflektēt tēmu ilgāk, neķerot pirmo galvā ienākušo ideju.

Beigu beigās, izteikt sev “dirsā šo inktobri, pietiek” izrādījās grandiozs atvieglojums.

Tagad es atkal varu zīmēt sava prieka pēc!

Komentēšanas iespējas man te šobrīd nav. Raksti vēstuli — einars@spicausis.lv.